Sat08182018

Last update09:18:21

Ошибка
  • JFolder::create: Could not create directory
  • JFolder::create: Could not create directory
  • JFolder::create: Could not create directory
Среда, 21 Января 2009 02:00

Gaļas pārstrāde un tauku kausēšana

Автор 

Nozares apraksts un prakse

Šī nozare ietver dzīvnieku un mājputnu kaušanu, liemeņu pārstrādi gaļas produktos (žāvēšanu, sālīšanu, konservēšanu utt.) un neēdamo un nederīgo atlikumu pārkausēšanu derīgos blakusproduktos, tādos kā tauki un eļļas. [Tam] tiek izmantoti daudzi dažādi procesi. Tabulā ir norādīts ūdens patēriņš šajā rūpniecības nozarē:
 

Gaļas pārstrādes rūpniecībai raksturīgais ūdens patēriņš

Process    Ūdens patēriņš kubikmetros uz metrisko tonnu produkta (m³/t)
Lopkautuve, [kurā kauj]
Cūkas
Liellopus
Mājputnus
Gaļas pārstrāde    1,5 – 10
2,5 – 40
6 – 30
2 – 60

Atkritumu un emisiju raksturojums

Gaļas pārstrādes rūpniecība var radīt daudz cieto atkritumu un notekūdeņu, kam raksturīgs bioloģiskais skābekļa patēriņš (BSP5) 600 mg/l (tas var sasniegt pat 8000 mg/l) jeb 10 līdz 20 kilogrami uz tonnu nokauto dzīvnieku (kg/t) un suspendēto vielu apjoms 800 mg/l vai vairāk, kā arī, atsevišķos gadījumos, nepatīkama smaka. Radušos notekūdeņu un piesārņojuma daudzums ir atkarīgs no pārstrādājamās gaļas veida. Piemēram, zarnu apstrāde stipri ietekmē notekūdeņu kvantitāti un kvalitāti (BSP un ķīmisko skābekļa patēriņu (ĶSP)). Lopkautuvju notekūdeņos var būt asinis, mēsli, dzīvnieku spalva, tauki, spalvas un kauli. Notekūdeņu temperatūra var būt augsta, un tie var saturēt organiskas vielas un slāpekli. Tie var saturēt patogēnos mikroorganismus, tai skaitā Salmonella un Shigella baktērijas, parazītu oliņas un amēbu cistas. Notekūdeņos var būt pesticīdu atliekas, kas cēlušās no dzīvnieku apstrādes vai to barības. Žāvēšanas un sālīšanas procesu dēļ var būt ļoti augsts hlorīdu līmenis (līdz 77 000 mg/l). Kūpināšanas gaitā gaisā var izplūst toksiskas organiskās vielas. Kausējot taukus, rodas izgarojumi ar nepatīkamu smaku.
Visus lopu kaušanas atkritumus (parasti 35% no dzīvnieka svara) var izmantot kā blakusproduktus vai tauku kausēšanai. Vienīgie nozīmīgie cietie atkritumi, kas ir jāaizvāc, ir lopu mēsli no to transportēšanas un turēšanas vietām.
Piesārņojuma novēršana un kontrole
Katrā [ražošanas procesa] stadijā ir būtiski atdalīt produkciju no atkritumiem, lai atgūtu pēc iespējas vairāk produktu un samazinātu atkritumu daudzumu. Visi apstrādājamie materiāli ir pūstoši, tāpēc ir ļoti svarīgi ievērot tīrību. Ūdens apsaimniekošanai būtu jābūt tādai, lai vajadzīgo tīrību panāktu, neradot atkritumus. Atkritumu daudzumu un koncentrāciju var samazināt, izmantojot labu saimniekošanas praksi, piemēram, sausā tipa cieto atkritumu aizvākšanu un sietu/filtru ierīkošanu notekūdeņu savākšanas kanālos.
Lai mazinātu nepatīkamo smaku un cieto un šķidro atkritumu radīšanu ražošanas procesā, uzņēmuma iekšienē var izmantot tālāk uzskaitītos pasākumus.
•    Asinis savāc un pārstrādā derīgos blakusproduktos. Atasiņošanu veic pietiekoši ilgi (vismaz septiņas minūtes).
•    Apstrādā priekškuņģus un zarnas un izmanto taukus un gļotādas.
•    Līdz minimumam samazina ūdens patēriņu apstrādes procesā, piemēram, izmantojot ūdens krānus, kas automātiski izslēdzas, augstu ūdens spiedienu un uzlabojot ražošanas procesa plānojumu/ izkārtojumu.
•    Pārtrauc atkritumu (piemēram, zarnu un spalvu) mitrā tipa transportēšanu (sūknēšanu), lai samazinātu ūdens patēriņu.
•    Samazina šķidro atkritumu daudzumu, neļaujot nekādiem cietajiem atkritumiem un koncentrētiem šķidrumiem iekļūt notekūdeņu plūsmā.
•    Ražošanas zonā notekūdeņu savākšanas kanālus pārklāj ar režģiem, lai samazinātu notekūdeņos nonākošo cieto atkritumu daudzumus.
•    Dzesēšanas ūdeņus atdala no tehnoloģiskā procesa ūdeņiem un notekūdeņiem; recirkulē dzesēšanas ūdeni.
•    Pirms mitrās tīrīšanas veic iekārtu un ražošanas zonu sauso tīrīšanu.
•    Notekūdeņu kanālu izplūdes atveres aprīko ar sietiem un tauku uztvērējiem, lai savāktu rupjās daļiņas un taukus un samazinātu to koncentrāciju kopējā notekūdeņu plūsmā.
•    Optimizē tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļu izmantošanu mazgāšanā.
•    Mēslus no aplokiem un zarnu apstrādes sektoriem aizvāc cietā veidā.
•    Dzīvnieku spalvas un kaulus nogādā tauku kausēšanas uzņēmumos.
•    Samazina emisijas gaisā no šķiņķu apstrādes (kūpinājumu ražošanas?), pēc filtrēšanas daļu gaisa izmantojot atkārtoti.
•    Izolē un vēdina visus smakojošo emisiju avotus. Lai mazinātu nepatīkamo smaku, atkritumiem var pievienot oksidētājus, piemēram, nitrātus.
Tauku kausētavās visbūtiskākā gaisa piesārņošanas problēma ir nepatīkamās smakas samazināšana, un to var panākt:
•    Samazinot izejmateriālu krājumus un uzglabājot tos aukstās, noslēgtās, labi vēdinātās vietās.
•    Pirms pārstrādes pasterizējot izejmateriālus, lai pārtrauktu bioloģiskos procesus, kuru gaitā izdalās smakas.
•    Uzstādot visas iekārtas noslēgtās telpās un daļēji vai pilnīgi darbinot tās vakuumā.
•    Uzturot tīrību visās ražošanas un uzglabāšanas telpās.
 

Piesārņojuma mērķa apjomi

Tīrāki ražošanas procesi un piesārņojuma novēršanas pasākumi var dot gan ekonomiskus ieguvumus, gan labumu videi. Veicot iepriekšējā iedaļā minētos pasākumus, iespējams sasniegt tabulā minētos mērķus. Skaitļi attiecas uz ražošanas procesiem pirms piesārņojuma kontroles (attīrīšanas) pasākumu veikšanas.
Mērķa līmeņi
Rādītājs    Maksimāli pieļaujamais līmenis
Izlietotais ūdens    3 - 6 m³/ t nokauto dzīvnieku
BSP5    10 līdz 20 kg/t
Kopējais slāpeklis    100 līdz 200 mg/l
Kopējais fosfors    10 līdz 20 mg/l
Suspendētās vielas    100 līdz 500 mg/l

Attīrīšanas tehnoloģijas

[Šīs nozares] notekūdeņi ir piemēroti bioloģiskai attīrīšanai un tos (izņemot ļoti smakojošus tauku kausēšanas notekūdeņus) pēc nostādināšanas var iepludināt komunālajā notekūdeņu kolektorā, ja to pieļauj kolektora ietilpība. Par kanalizācijas sistēmām atbildīgās institūcijas parasti pieprasa veikt notekūdeņu pirmējo attīrīšanu pirms to iepludināšanas kolektorā.
Veicot pirmējo attīrīšanu ikvienā sistēmā, kā minimums jāizmanto sieti/ filtri un tauku uztvērēji. Var veikt arī flotāciju (dažos gadījumos ar ķīmikāliju palīdzību), lai atdalītu suspendētās vielas un emulģētos taukus, ko pēc tam var nododot kausētavā. Piemērotas bioloģiskās attīrīšanas metožu kopas izvēli ietekmēs vairāki faktori, tai skaitā notekūdeņu daudzums un vajadzība novērst nepatīkamu smaku. Tauku kausēšanas uzņēmumu notekūdeņi parasti satur ļoti daudz organisko vielu un slāpekļa, un aktīva aerācija ir efektīvs [to] attīrīšanas veids, taču ir jāparūpējas par nepatīkamu smaku novēršanu.
Ja tiek konstatēts augsts baktēriju līmenis, var būt nepieciešams dezinficēt vidē novadāmos notekūdeņus. Dīķu izveidošana [šim nolūkam] ir vienkāršs risinājums, bet tam ir nepieciešamas ievērojamas platības. Alternatīva ir ķīmiskās metodes, kas parasti balstās uz hlora savienojumu izmantošanu.
Biofiltrus, oglekļa filtrus un gāzu skalotņus/ attīrīšanas kolonnas izmanto, lai kontrolētu nepatīkamās smakas un emisijas gaisā no vairākiem procesiem, ieskaitot šķiņķu (kūpinājumu?) apstrādi un tauku kausēšanu. Gadījumos, ja darbības neveic ar rokām un nav jārūpējas, lai strādnieki neieelpotu dūmus, ir iespējams atkārtoti izmantot kūpināšanas dūmgāzes.

Emisiju vadlīnijas

Emisiju līmeņi ikviena projekta izstrādei un darbībai ir jānosaka vides novērtējuma procesā, balstoties uz [attiecīgās] valsts likumdošanu un “Piesārņojuma novēršanas un mazināšanas rokasgrāmatu” (Pollution Prevention and Abatement Handbook), kas piemērota vietējiem apstākļiem. Izvēlētos emisiju līmeņus ir jāpamato vides novērtējumā un tiem ir jābūt pieņemamiem Pasaules Bankas Grupai (World Bank Group).
Tālākajā tekstā aprakstītās vadlīnijas atspoguļo emisiju līmeņus, kas parasti ir pieņemami Pasaules Bankas Grupai, pieņemot lēmumus par palīdzības sniegšanu. Jebkuras novirzes no šiem emisiju līmeņiem ir jāapraksta Pasaules Bankas Grupas projekta dokumentācijā.
Lai atvieglotu monitoringu, vadlīnijas ir izteiktas vielu koncentrāciju formā. Emisiju gaisā vai notekūdeņu atšķaidīšana ar nolūku izpildīt šīs vadlīnijas nav pieļaujama.
Visus maksimālos līmeņus jāsasniedz vismaz 95% no rūpnīcas darbības laika, procentus aprēķinot no kopējām darbības stundām gada laikā.

Emisijas gaisā

Ja nepieciešams, ir jāsamazina nepatīkamās smakas, lai mazinātu to ietekmi uz apkārtnes iedzīvotājiem. Cieto daļiņu/ putekļu emisijas no kūpinātavām nedrīkst pārsniegt 150 miligramus uz kubikmetru (mg/Nm³), un oglekļa saturam tajās jābūt mazākam par 50 mg/Nm³.

Notekūdeņi

Ir jāievēro šādi notekūdeņu piesārņojuma līmeņi:
Notekūdeņi no gaļas pārstrādes un tauku kausēšanas
Rādītājs    Maksimāli pieļaujamais daudzums
pH    6 – 9
BSP5    50 mg/l
ĶSP    250 mg/l
Kopējās suspendētās vielas    50 mg/l
Eļļas un tauki    10 mg/l
Kopējais slāpeklis     10 mg/l
Kopējais fosfors     5 mg/l
Koli formas    400 visvairāk iespējamais skaitlis /100 ml
Piezīme: prasības noteiktas tiešām izplūdēm virszemes ūdeņos.
Troksnis apkārtējā vidē
Trokšņa samazināšanas pasākumi jāveic tā, lai vai nu panāktu atbilstību tabulā minētajam trokšņa līmenim vai arī to, ka maksimālais fona līmeņa pieaugums nepārsniedz 3 dB(A). Mērījumus veic ar ārpus projekta teritorijas novietotiem uztvērējiem.
Troksnis apkārtējā vidē
Uztvērējs    Maksimālais pieļaujamais Leq (stundā), izteikts dB(A)
    Dienas laikā
07:00 - 22:00    Nakts laikā
22:00 - 07:00
Dzīvojamie rajoni; iestādes; mācību iestādes    55    45
Rūpniecības un komerciālās darbības zonas    70    70
Visas attiecībā uz emisijām minētās prasības var mērķtiecīgi izpildīt, izmantojot pienācīgi projektētas, pareizi ekspluatētas un labi uzturētas piesārņojuma kontroles sistēmas.

Monitorings un ziņojumu sniegšana

Vidē novadāmo notekūdeņu monitorings jāveic vismaz reizi mēnesī, kontrolējot iepriekšminētos parametrus. Ja notekūdeņu daudzumi ievērojami svārstās, tad [monitorings jāveic] biežāk.
Katru gadu jāpārbauda pesticīdu daudzums notekūdeņos un, ja tas pārsniedz 0,05 mg/l, ir jāveic attiecīgas koriģējošas darbības. Monitoringa rezultātu pieraksti jāveic pieņemamā formātā. Par tiem, atbilstoši prasībām, jāziņo atbildīgajām iestādēm un [citām] ieinteresētajām pusēm.

Būtiskākie ieteikumi

Kopsavilkums par galvenajiem ražošanas un kontroles pasākumiem, kas nodrošinās emisiju vadlīniju izpildi.
•    Ražošanu plāno un vada tā, lai izpildītu nospraustos ūdens patēriņa līmeņus.
•    Dzesēšanas ūdeni atdala no tehnoloģisko procesu ūdens.
•    Ražošanas telpās pirms mazgāšanas veic sauso tīrīšanu (uzkopšanu), un savākšanas kanālus aprīko ar režģiem un tauku uztvērējiem.
•    Pārtrauc mitrā tipa atkritumu aizvākšanu.
•    Asinis un citus materiālus savāc un pārstrādā derīgos blakusproduktos.
•    Organiskas vielas nogādā tauku kausēšanas uzņēmumā.
•    Tauku kausētavas projektē un darbina tā, lai samazinātu nepatīkamu smaku rašanos.

Papildu informācija

Šādi dokumenti tiek piedāvāti kā papildu informācijas avoti (tie ir paredzēti ieteikumu atrašanai un nav uzskatāmi par visaptverošiem):
Economopoulos, A.P. 1993. "Rapid Inventory Techniques in Environmental Pollution." In Assessment of Sources of Air, Water and Land Pollution. Geneva: World Health Organization.
World Bank, Environment Department. 1996. "Pollution Prevention and Abatement: Meat Processing and Rendering." Technical Background Document.

{jcomments on}
Прочитано 14072 раз
Оцените материал
(1 Голосовать)
meatinfo

Единственный специализированный портал мясной отрасли в Латвии и странах Балтии.
По вопросам размещения рекламы или по другим вопросам на e-mail

Сайт: www.meatinfo.lv
Авторизуйтесь, чтобы получить возможность оставлять комментарии

Каталог

Каталог оборудования RISCO

Каталог

Вакуумные шприцы-наполнители нового поколения

Новый каталог фирмы RISCO