Sun06242018

Last update09:18:21

Новости Латвийский мясной рынок "Kurzemes bekonā" investēti 4,5 miljoni latu
Ошибка
  • JFolder::create: Could not create directory
  • JFolder::create: Could not create directory
  • JFolder::create: Could not create directory
Среда, 23 Марта 2005 02:00

"Kurzemes bekonā" investēti 4,5 miljoni latu

Автор 

Jau informējām, ka pirms neilga laika jaunuzceltajā ēkā Vecā ostmalā darbu sācis SIA "Griģis un Co" gaļas pārstrādes jaunais cehs. "Kurzemes bekons" šobrīd ir viens no lielākajiem un modernākajiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem Latvijā, un tas uzcelts nepilna gada laikā, piesaistot Eiropas fonda SAPARD līdzekļus. Ja pērn SIA "Griģis un Co" apgrozījums sasniedza 7,79 miljonus latu, tad "Kurzemes bekons", kas ir viens no uzņēmuma struktūrvienībām, - 1,24 miljonu latu.


Par to, kas paveikts, "Kurzemes Vārds" uz sarunu aicināja uzņēmuma ģenerāldirektoru Andri Griģi.

- SIA "Griģis un Co" dibināts 1993.gadā. Ar gaļas pārstrādi sākāt nodarboties pirms 8 gadiem pavisam nelielās telpās. Šodien jau ražošana notiek jaunos, lielos cehos, izmantojot modernākās tehnoloģijas. Vai uz šīm pārmaiņām gājāt apzināti?
- Tā noteikti var teikt, jo pienāca brīdis, kad bija jāizlemj, kā strādāt tālāk. Līdz šim vecais gaļas pārstrādes cehs atradās ēkā, kas bija celta pirms trīsdesmit gadiem. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā arī Latvijas pārtikas ražotājiem vajadzēja rēķināties ar nopietnām pārmaiņām kvalitātes uzlabošanā. Bija tā - vai nu piesaistām līdzekļus un ceļam jaunu vai vispār gaļas pārstrādi pārtraucam. Nolēmām celt jaunu ražotni. Tagad jaunajā ēkā atrodas ne tikai cehs, bet arī uzņēmuma administrācija un ēdnīca.
- Lielu projektu īstenošanai vajag daudz naudas.
- Protams. Mūsu gadījumā bija vajadzīgi 4,5 miljoni latu. Izmantojām ne tikai bankas kredītu, bet nolēmām pretendēt arī uz Eiropas fonda SAPARD līdzekļiem.
- Ko tas nozīmē reālajā dzīvē - pretendēt uz SAPARD līdzekļiem?
- Ja īsi, tad sagatavošanās posmā, kamēr vēl ar fondu nav noslēgts līgums un notiek dokumentu kārtošana - tā ir ļoti liela birokrātijas mašīna, kurai jāiziet cauri. Fonds pieprasa dažādus projektus, viņiem vien saprotamus biznesa plānus. Izmantojot speciāli izstrādātu metodiku, tiek aprēķināta konkrētā uzņēmuma dzīvotspēja, veicot skrupulozu analīzi. Zinu, ka ne viens vien Latvijas uzņēmums, kurš arī vēlējās saņemt SAPARD finansējumu, tieši šīs birokrātijas un specifisko aprēķinu dēļ gaidīto atbalstu neieguva. Tad, kad bija noslēgts līgums ar fondu, varējām ņemt kredītu bankā un celt jauno ražotni. Kad tā bija uzcelta, sākās vēl viens ļoti interesants posms.
- Kāds?
- No Briseles, no jau minētā fonda, pie mums atbrauca piecu cilvēku komanda, kas četras dienas staigāja pa uzņēmumu, pārbaudot, kā mēdz teikt, katru izlietoto naglu. Viņi, vadoties pēc projekta, pēc kura tika celta ēka, skaitīja katru lampu, katru kanalizācijas krānu, nerunājot par vēl lielākām lietām. Piemēram, arī visas ventilācijas caurules tika pārmērītas ar metra mēru.
- Un rezultātā?
- Saņēmām no komisijas uzslavu, kas esam viens no retajiem Latvijas uzņēmumiem, kas nav pieļāvis nekādas atlaides un pašdarbību.
- Atgriežoties pie tā brīža, kad gatavojāt pirmos dokumentus SAPARD fondam. Sacījāt, ka tas nav bijis viegls posms.
- Jā, jo pastāv zināmi kritēriji, vadoties pēc kuriem visiem iesniedzamajiem dokumentiem jābūt sagatavotiem. Šajā ziņā varu teikt lielu paldies Liepājas domes Attīstības pārvaldes priekšniekam Gunāram Ansiņam. Manuprāt, Gunārs Ansiņš darīja tieši to, kas viņam kā Attīstības pārvaldes vadītājam jādara, jo pārvalde taču izveidota, lai palīdzētu Liepājas uzņēmējiem. Mēs ļoti bieži neizmantojam labas iespējas, jo nezinām, ka tās ir un kur palīdzību meklēt.
- Cik nav dzirdēts sakām, ka ražošana ir viens no ekonomikas stūrakmeņiem. Kā tas, jūsuprāt, ir Liepājā?
- Protams, ka tā! Man prieks, ka pēdējā laikā to saprot aizvien vairāk. Jo bez ražošanas, bez pievienotās vērtības nekas taču nenotiek. Tas ir kā divi reiz divi. Un ražošana noteikti varētu attīstīties vēl daudz straujāk. Tikai, manuprāt, tas nav tik daudz kūtrums mūsu pilsētas, kā visas valsts līmenī, jo ir jāaizstāv jeb jāatbalsta nacionālie ražotāji. Sauciet to par lobēšanu, ja gribat! Neviens cits no Eiropas Savienības, kurā tagad esam, par mums nerūpēsies. Tikai pašiem tas jādara.
- Par lielveikaliem jums ir savs viedoklis.
- Jā, jo, manuprāt, ar katras konkrētas pašvaldības ieinteresētību būtu jānosaka, ka lielveikalā jārealizē tik un tik procentu preču, kuras saražojuši vietējie ražotāji. Piemēram, kādēļ mums cepumi vai maize jāved no Rīgas, ja mazāki un lielāki uzņēmēji to ražo tepat Liepājā un rajonā? Tāpat arī mūsu alu vai desas. Ja tirgo vietējos ražojumus, tad cilvēki šeit var būt droši, ka viņiem būs darbs. Lai arī tagad esam metušies uz lielveikaliem, arī mazie veikali noteikti būs un pastāvēs. Par to liecina Eiropas pieredze, piemēram, Polijā, Vācijā, Spānijā un citur. Tur arī vairs tādus konservu bundžu tipa veikalus nebūvē, jo daudz vairāk uzmanības tiek pievērsts katra veikala atšķirībai.
- Akciju sabiedrība "Mēs - Liepājai", kuras viens no trīs īpašniekiem esat, pavisam drīz gatavojas atvērt lielveikalu "Kurzeme". Vai tas nebūs vēl viens līdzīgais starp līdzīgiem?
- "Kurzemes" koncepcija būs pavisam citādāka, jo nomniekus izvēlējāmies ļoti rūpīgā atlasē. Tagad jau pilnībā visas telpas izīrētas. Varējām to izdarīt viena mēneša laikā, jo gribētāju bija daudz, bet tad "Kurzemē" būtu tas pats, kas ir visur. Vai tad nāktu pircēji? Rekonstruētā tirdzniecības nama atvēršana plānota aprīļa sākumā.
Kad "Kurzeme" būs atvērta, sāksim viesnīcas "Līva" vērienīgu rekonstrukciju. Tagad varu pateikt to, ka viesnīcai tiks uzbūvēts sestais stāvs - lielākoties stiklā, kur atradīsies viesnīcas restorāns un citas ēdināšanas vietas. Pirmajā stāvā telpas izīrēs. Mana pārliecība, ka mums nevajag ne zviedrus, ne norvēģus ne amerikāņus, pie kuru palīdzīgās rokas turēties. Paši Liepājas uzņēmēji to var, ja vien grib. Domāju, ka sabiedrība "Mēs - Liepājai" to pierādījusi. Tikai jāstrādā, jo no gaisa nekas nekrīt. Tāpat mēs taisām biznesa plānus, ņemam kredītus, rēķinām, plānojam.


- Nobeigumā vēlreiz par "Kurzemes bekonu". Janvārī ražotne ieguva Pārtikas un veterinārā dienesta uzņēmuma atzīšanas apliecību, tagad darbs rit pilnā sparā. Kādus produkcijas veidus ražojat?


- Tie ir vairāk nekā simts dažādi gaļas produkcijas ražojumi: kūpinājumi, desas, sardeles, cīsiņi, pastētes utt. Ja agrāk dienā saražoja līdz 4 tonnām produkcijas, tad tagad sasniedzam desmit tonnu. Jaunā ceha celtniecība noteikti bija viens no nozīmīgākajiem posmiem uzņēmuma vēsturē. Manuprāt, lielākie ieguvēji gaļas tirgū ir tie uzņēmēji, kas īstenojuši ražošanas procesa modernizāciju. Palielinot ražošanas apjomus, savu produkciju realizēsim ne tikai Kurzemē, bet visā Latvijā. Lai nodrošinātu operatīvu preču piegādi visiem sadarbības partneru veikaliem, drīzumā plānojam izstrādāt un realizēt moderna loģistikas centra projektu.

Daiga Borska

Kurzemes Vārds

 

 

Прочитано 6373 раз
Оцените материал
(0 голосов)
meatinfo

Единственный специализированный портал мясной отрасли в Латвии и странах Балтии.
По вопросам размещения рекламы или по другим вопросам на e-mail

Сайт: www.meatinfo.lv
Авторизуйтесь, чтобы получить возможность оставлять комментарии

Каталог

Каталог оборудования RISCO

Каталог

Вакуумные шприцы-наполнители нового поколения

Новый каталог фирмы RISCO