Mon12102018

Last update09:18:21

Среда, 16 Января 2008 00:00

Uzņēmējdarbība un sods

Автор 
Aizvadītajā nedēļā nenoliedzami citus notikumus aizēnoja divu uzņēmēju pasūtījuma slepkavības.


Vienā no tām par upuri kļuva divdesmit sešus gadus vecais gaļas rūpnieks Aigars Lūsis, kura īpašumu vidū atradās arī Jelgavas gaļas kombināts. Viņu ar sešiem šāvieniem aukstasinīgi nogalināja pasūtījuma slepkava. Tādā pat veidā tika nogalināta arī Ella Ivanova, kuras vīru Igoru min saistībā ar kriminālajām aprindā. Pēc policijas uzskatiem, abās slepkavībās kopīgais ir tas, ka šajos gadījumos darbojies pasūtījuma slepkava un abas notikušas Rīgas rajona Garkalnes pagasta Priedkalnē. Tomēr būtiskāks abos gadījumos šķiet kas cits, proti, izrādās abi slepkavību upuri baidījušies par savu drošību un, kā noprotams, vismaz vienā no gadījumiem par to zinājusi arī policija.

Tātad upurus no slepkavas nav spējusi pasargāt ne liela nauda un augsti žogi, ne valsts varas pārstāvji. Kāpēc un vai tiešām mēs dzīvojam valstī, kurā ar uzņēmējdarbību saistītas lietas tiek kārtotas šādā briesmīgā veidā? Ar uzņēmējdarbības aprindām saistīti cilvēki gan Lūša, gan Ivanovas gadījumā norāda uz viņu radinieku, pirmajā gadījumā tēva, otrajā – vīra, biznesa darījumiem deviņdesmito gadu vidū. Arī dažāda ranga bijušie policijas pārstāvji, vērtējot kriminogēno situāciju valstī, norāda, ka šobrīd prognozējama vardarbības palielināšanās, jo brīvībā atgriežas 90. gados par nopietniem noziegumiem notiesātie. No Šāda viedokļa nav grūti skaidrot Ellas Ivanovas nonāvēšanu, bet ne Aigara Lūša pāragri traģisko nāvi. Par spīti tam šobrīd notiekošo vislabāk skaidrot tieši caur Aigara tēva Jura Lūša biogrāfijas prizmu.

Lai arī Aigara tēvam Jurim Lūsim uzņēmēju aprindās nebija pati labākā reputācija, un viņš vienu otru reizi kādu, kā toreiz bija pieņemts teikt, pamatīgi pārmeta, tomēr Juris Lūsis nenoliedzami bija deviņdesmito gadu biznesa (un ne tikai) elites pārstāvis. Viņa uzņēmējdarbība nenoliedzami bija cieši saistīta ar valsts varu. Citādi viņam nebūtu izdevies savā īpašumā iegūt lielāko daļu privatizējamās a/s Rīgas miesnieks akciju, citādi a/s Rīgas miesnieka padomes priekšsēdētājs tajā laikā nebūtu Andris Šķēle.

Kāds Andrim Šķēlem sakars ar notikušo? It kā nekāds. Tomēr, ja šajā laika posmā netīri darījumi tiek pārmesti Jurim Lūsim, tad ko var teikt par uzņēmuma stratēģisko menedžeri (Šķēles paša savulaik izteikts komentārs par viņa darbību a/s Rīgas miesnieka u.c. uzņēmumu padomēs un valdēs)? Andrim Šķēlem, protams, nav nekāda sakara arī ar Ellas Ivanovas vīru Igoru (iespējams viņi nav pat pazīstami), ja vien ne tas, ka pēdējam ir kopējs nekustamā īpašuma bizness ar it kā Jūrmalā dzīvojošo Krievijas miljardieri Juriju Šefleru, kuram Andris Šķēle savulaik notirgoja Latvijas Balzāmu. Starp citu, vismaz pirms dažiem gadiem Jurijs Šeflers, kura apmešanās vieta Jūrmalā bija diezgan labi zināma, skaitījās Interpola meklēšanā...

Tomēr atgriezīsimies pie pagājušās nedēļas brutālajām slepkavībām. Kāds tām sakars ar Andri Šķēli? Nekāds un reizē vistiešākais. Tāpat kā Aināram Šleseram, Aivaram Lembergam u.c. mazāk pazīstamām personām, kas deviņdesmito gadu biznesa vidi ar Lūša seniora tipa uzņēmēju palīdzību un atbalstu pārnesa uz valsts pārvaldīšanas praksi. Un te ir vērts atgriezties pie tā, ka gan Aigars Lūsis, gan Ella Ivanova jutās apdraudēti. Taču, neskatoties uz bailēm par savu dzīvību, viņiem nebija vietas, kur griezties pēc palīdzības, jo vai nu viņi paši vai arī tēvs (vienā gadījumā) un vīrs (otrā gadījumā) bija izkrituši no tā, ko kopš deviņdesmito gadu beigām politiskajā vidē, nekautrējoties dēvē par biznesa vides sakārtošanas shēmām. Un šeit atkal ir vērts atgriezties pie Aigara Lūša tēva, kurš, neilgi pirms savas negaidītās un uzņēmēju aprindās par mīklainu vērtētās nāves, visus vērtīgākos uzņēmumus bija paspējis pārrakstīt un sava dēla vārda.

Diemžēl tas nespēja paglābt no nāves ne viņu, ne viņa dēlu.

Gan Lūsis (tēvs), gan Lūsis (dēls) darbojās vienā no vispelēkākajām un bieži ar organizētu kontrabandu saistītajām uzņēmējdarbības nozarēm. Tomēr šobrīd nav informācijas par to, ka vismaz Aigara Lūša uzņēmējdarbība būtu bijusi saistīta ar kādiem nelegāliem darījumiem. Līdzīgi var teikt par Ellas Ivanovas biznesu un pat viņas vīra saistību ar organizēto noziedzību tiesībsargājošajām institūcijām nav izdevies pierādīt. Taču pat, ja viņu vai viņu radinieku biogrāfijā ir kāda lielāka vai mazāka krimināla epizode, tas šoreiz nav būtiski – būtiski ir tas, ka abi nogalinātie jutās apdraudēti, bet valsts viņiem nevarēja piedāvāt aizsardzību. Var piekrist principam, ka dzīvē kādreiz par visu ir jāmaksā. Taču valsts uzdevums ir garantēt, lai piestādītajam rēķinam nav pārāk augsta cena.

Raksts sagatavots sadarbībā ar žurnālu Nedēļa Jelgavā.


JELGAVNIEKIEM.LV

{jcomments on}
Прочитано 6797 раз
Оцените материал
(0 голосов)
meatinfo

Единственный специализированный портал мясной отрасли в Латвии и странах Балтии.
По вопросам размещения рекламы или по другим вопросам на e-mail

Сайт: www.meatinfo.lv
Авторизуйтесь, чтобы получить возможность оставлять комментарии

Каталог

Каталог оборудования RISCO

Каталог

Вакуумные шприцы-наполнители нового поколения

Новый каталог фирмы RISCO