Pēc Lejsameijera teiktā, tiks ierosināta administratīvā lieta, galīgo lēmumu par soda apmēru pieņems pēc apstākļu noskaidrošanas.
AS "Talsu gaļa" bija izsniegta B kategorijas vides piesārņojuma atļauja, kas paredz, ka uzņēmuma notekūdeņi pirms ievadīšanas kolektorā ir jāattīra, taču šajos divos gadījumos tas nav izdarīts, līdz ar to tas uzskatāms par pārkāpumu, skaidro Lejasmejiers.
Lejasmejers apstiprināja, ka neattīrītie notekūdeņi no "Talsu gaļas", kuros tika konstatēti tauki, nonāca līdz attīrīšanas iekārtu bioloģiskajām dūņām, bet nopietnu kaitējumu tām nenodarīja. To apliecina 20.jūnijā SIA "Talsu bioenerģija" veiktās nesertificētās ekspresanalīzes.
Analizējot analīžu rezultātus, pastāv iespēja, ka dažos parametros notekūdeņi no attīrīšanas iekārtām tika izmainīti, taču ne tik būtiski, lai varētu runāt par kaitējumu apkārtējai videi, skaidroja Lejasmeijers.
Iespējamais iemesls, kāpēc neattīrītie notekūdeņu nonāca līdz attīrīšanas iekārtām, ir savlaicīga neveikta uzņēmuma tauku uztvērēju apkope un kontrole.
Kā LETA jau informēja, pagaidām nenoskaidrotu apstākļu dēļ no AS "Talsu gaļa" notikušas divas noplūdes - 16.jūnijā un 20.jūnijā, kad no uzņēmuma pienākošiem notekūdeņiem tika atklāti nesavāktie tauki.
Neattīrītie notekūdeņi - tauki - nonāca līdz SIA "Talsu bioenerģija" attīrīšanas iekārtām, taču tuvākajās upēs Dzelzupītē un Stendes upē nenonāca.
Lai nesabojātu attīrīšanas iekārtu bioloģiskās dūņas, darbinieki veica tauku savākšanas darbus, ar taukiem piesārņotie notekūdeņi tika novadīti uz brīvām attīrīšanas savākšanas vietām.
Tauku savākšana un attīrīšanas iekārtām radītie zaudējumi varētu būt 1000 latu robežās.
Agropols
{jcomments on}