Sun09232018

Last update09:18:21

Новости Латвийский мясной рынок Lauksaimniecība skaitļos 2007. gadā
Ошибка
  • JFolder::create: Could not create directory
  • JFolder::create: Could not create directory
  • JFolder::create: Could not create directory
Вторник, 18 Декабря 2007 02:00

Lauksaimniecība skaitļos 2007. gadā

Автор 
Tuvojoties gada beigām, ir īstais laiks apkopot pirmos rezultātus, kāds gads bijis lauksaimniecībai kopumā? Jau daudz ir diskutēts par sekmēm un likstām, guvumiem un zaudējumiem, bet tagad paraudzīsimies, kā viss izskatās skaitļu valodā.
Latvijas lauksaimniecībai 2007. gads bijis visai neparasts. Tas iezīmējies ar visai negaidītu un strauju cenu celšanos vairākiem lauksaimniecības produktiem. Turklāt Latvijā, atšķirībā no citiem pasaules lauksaimniecības reģioniem, laika apstākļi lauksaimniecībai bija labvēlīgi, un, piemēram, graudaugu ražības tiek vērtētas rekordaugstā līmenī. Turklāt lielā pasaules tirgus pieprasījuma dēļ augstās ražas nav izraisījušas cenu krišanos. Tomēr, līdzās lielākiem ienākumiem no graudu, rapšu u. c. produktu cenu pieauguma, tas radījis arī disproporciju, kas apdraud tās nozares, kuras minētos produktus izmanto kā izejvielas. Proti, lopkopību, pirmām kārtām, cūkkopību un putnkopību. Turklāt cenu celšanās kādā sektorā veicina to celšanos arī citur - dārgākas kļūst arī izejvielas, pakalpojumi u. c. Rekordaugsts, salīdzinot ar pēdējiem 10 gadiem, šogad ir arī inflācijas līmenis. Saskaņā ar Eurostat novērtējumu, prognozējamais iekšzemes kopprodukta (IKP) deflators (netiešais cenu indekss) 2007. gadam pārsniedz 15%.

Izmaiņas notikušas arī atbalsta politikā - daļa maksājumu ar šo gadu tiek atdalīti no ražošanas, kā arī sācies jaunās Lauku attīstības programmas darbības periods. Lai sniegtu pirmo ieskatu par to, kā visi šie faktori ietekmējuši lauksaimniecības sektoru kopumā un tā atsevišķas sastāvdaļas, gada beigās ir veikts pirmais ienākumu novērtējums. Iegūtie rezultāti ir tikai orientējoši, jo par daudzām pozīcijām dati vēl nav zināmi.

Izmantotā informācija

Pirmajam 2007. gada ienākumu novērtējumam izmantoti vairāki datu avoti. Bet informācija par tiem produktiem un rādītājiem, par kuriem prognozes nav pieejamas, tiek novērtēta, analizējot novērotās tendences. Produktu izlietojuma struktūras pamatā ir iepriekšējā gada izlietojuma struktūra. Dažos gadījumos tā ir koriģēta, piemēram, piena patēriņš lopbarībai, kurš ar katru gadu samazinās. Dati par izmaksām (starppatēriņš) novērtēti, ievērojot prognozētās ražošanas līmeņa izmaiņas (produkcijas apjoms, sējumu platības). Tiek novērtēts starppatēriņa cenu indekss. Pamatlīdzekļu patēriņu aprēķina, ņemot vērā ieguldījumu apjoma pieaugumu un pamatlīdzekļu cenu indeksu, kuru veido būvniecības darbu un tehnikas cenu indeksi. Strauji pieaugot investīcijām 2003.-2006. gadā, kopējais pamatlīdzekļu nolietojums 2007. gadam ir aprēķināts 60,2 milj. Ls, kas ir par 26% vairāk nekā gadu iepriekš. Tas saistīts ar aktīvu kapitālieguldījumu kāpumu šajā laikā, kā arī ar cenu celšanos tiem (2007. gadā izmantotais vidējais cenu pieaugums investīcijām ir +14%).

Ienākumi auguši, tomēr inflācija tos "apēd"

Galveno 2007. gada ražošanas rezultātu novērtējums - nozīmīgāko produktu apjoms, cenas, vērtība, izmaksas, bruto un neto pievienotā vērtība, kā arī nodarbinātības līmenis un ienākumi - apkopots pievienotajā tabulā. Kopumā, ņemot vērā gan pozitīvos, gan negatīvos faktorus, kas ietekmējuši šāgada lauksaimnieku darba rezultātus, var secināt, ka gads bijis visai labvēlīgs, tomēr rekordliela pieauguma nav. Atbilstoši 1. novērtējumam, kopējie neto ienākumi no lauksaimnieciskās darbības palielinājušies par aptuveni 20,5%, nominālie ienākumi uz vienu nodarbināto pilno gada darba vienību - par 27%, savukārt reālie ienākumi uz vienu nodarbināto (ņemot vērā IKP deflatoru) - pieauguši par 10%.

Minētie rezultāti izskatās visai pieticīgi, salīdzinot ar ievērojamo apjomu un cenu celšanos atsevišķās nozarēs, īpaši graudu un rapšu audzēšanā. Tomēr jāņem vērā, ka pārējās nozarēs izlaides pieaugums bija krietni mazāks vai tā nebija vispār (dažās nozarēs fiksēts samazinājums), arī izlietoto resursu cenas un apjoms pēdējos gados nozīmīgi mainījies, nozarei tehniski modernizējoties. Turklāt informācija par daudziem rādītājiem vēl nav zināma (piemēram, nelauksaimnieciskās darbības, starppatēriņa resursu faktiskie apjomi utt.), tādēļ šie rezultāti novērtēti, ievērojot piesardzību un līdzšinējās tendences. Iepriekšējos gados, pēc faktisko rezultātu apkopošanas, ienākumu pieaugums ir izrādījies augstāks nekā prognozētais. Arī šogad tas iespējams, kaut gan droši to apgalvot nevar.

Galvenais faktors, kas negatīvi ietekmē sektora rādītājus, ir augstā inflācija. IKP netiešais cenu indekss (deflators), ko izmanto nozaru statistikā, ir vēl augstāks nekā patēriņa cenu indekss. Jau I pusgadā tas sasniedzis +13% pret 2006. gadu, bet II pusgadā turpina pieaugt. Eurostat novērtējums šim rādītājam ir +15,7%, un tas jāatzīst kā reāls. Tā, piemēram, celtniecības darbu indekss sasniedz aptuveni 45%, cenas būtiski augušas daudzām citām precēm un pakalpojumiem. No lauksaimnieciska rakstura resursiem visjūtamāk cenas kāpušas pirktajai lopbarībai (pašreizējais novērtējums +40%), tāpat arī veterinārajiem izdevumiem (gandrīz 30%).

Tomēr redzams, ka labvēlīgie nosacījumi augkopībā ir spējuši nosegt zaudējumus, ko radījusi cenu celšanās, un sekmīgi strādājošiem saimniekiem dod iespēju arī izdarīt ilgtermiņa ieguldījumus. Jāņem vērā arī tas, ka katru gadu tik labvēlīgu apstākļu nebūs, un, visticamāk, būs jāpiedzīvo arī ienākumu samazināšanās.

Īsumā par galvenajiem produktiem

• Graudaugu sektorā pasaules cenu ietekmē izveidojās ļoti labvēlīga situācija, turklāt tā sakrita ar rekordražas gadu Latvijā. Sējumu platības gan augušas tikai nedaudz. Prognozētā graudu kopraža sasniedz 1645 tūkst. t (par 42% vairāk nekā 2006. g.). Savukārt vidējās cenas novērtētas par 55% augstākas (lielākais kāpums ir kviešiem un miežiem), tomēr tās vēl ir orientējošas. Tādējādi graudaugu vērtība bāzes cenās sasniedz ap 190% no iepriekšējā gada līmeņa, bet ražotāju cenās (neņemot vērā subsīdijas) - 220%.

• Arī rapšiem nozīmīgi augušas gan platības (par 18%), gan ražība (vērtējums - par 48%), gan arī cena (provizoriski - par 28%). Tāpēc kopējie ieņēmumi paredzēti 2,05 reizes lielāki nekā no 2006. gada ražas. Ar 2007. gadu noteikts jauns atbalsta veids - maksājumi par energokultūrām, taču tā sagaidāmais apjoms (~1,1 milj. Ls) veidotu tikai ap 2,5% no kopējās produkta vērtības.

• Cukurbiešu audzēšana gandrīz ir pārtraukta. Saskaņā ar LAD datiem, to sējumi 2007. gadā deklarēti tikai 300 ha platībā. Var spriest, ka cukurbiešu atbrīvotās platības galvenokārt aizņēmuši rapšu sējumi, jo tieši šai kultūrai ir vislielākais platību pieaugums.

• Kartupeļu platības, atbilstoši provizoriskajiem CSP datiem, ir ievērojami samazinājušās, tomēr ražība ir augsta, tādēļ plānots apjomu pieaugums (~par 14%) un arī neliels cenu samazinājums (par 2%).

• Par dārzeņiem informācija ir tikai orientējoša. Tiek vērtēts, ka to apjomi un cenas nedaudz pieaugs. Pārdošanas dati rāda segto platību dārzeņu apjomu samazināšanos statūtsabiedrībās un cenas kāpumu.

• Augļu un ogu sektorā pēc samērā nelabvēlīgās 2006. gada ražas novērots labs gads āboliem, bet nelabvēlīgs - ogu sektorā. Precīzas informācijas par gaidāmo ražu nav. Ņemot vērā pārdotos apjomus un cenu, tiek prognozēts abu šo rādītāju mērens pieaugums (par ~ 10%), palielinoties ābolu un samazinoties ogu īpatsvaram.

• Piena ražošanas apjomi I pusgadā nedaudz samazinājās, bet 3. ceturksnī atzīmēts kāpums par 2%. Līdzīga tendence sagaidāma arī 4. ceturksnī, tādēļ cilvēku patēriņam paredzētā piena pieaugums plānots 2,5% (lopbarības īpatsvars samazinās). Savukārt piena cena I pusgadā tikai nedaudz pārsniedza 2006. gada cenu, bet 3. ceturksnī jau par 13% (ar tendenci pieaugt). Tādēļ gada vidējā ražotāju cena novērtēta par 9,2% augstāka. Līdz ar to gaidāms piena produkcijas vērtības pieaugums par 12% ražotāju cenās, bet bāzes cenās - tikai par 3%, ņemot vērā ES atbalsta maksājumu atdalīšanu no ražošanas (reāli šos maksājumus lauksaimnieki saņem, taču vēsturiskā 2006. gada līmenī, un tos neiekļauj produktu vērtībā).

• Dzīvnieku produkcijas apjomi iegūti tikai par 2% lielāki nekā 2006. gadā, jo paplašinājusies liellopu un aitu audzēšana. Savukārt cūku un putnu audzēšanā novērots kritums. Šajos sektoros, kur ievērojami sadārdzinājusies lopbarība, viskrasāk izjūtama graudu cenu celšanās negatīvā ietekme. Turklāt - ja putnkopībā nozīmīgi cēlušās galaprodukta cenas, tad cūkkopībā tā nenotiek, un pēc neliela pacēluma gada nogalē cenas ir pat kritušās. Iespējams, ka cūku skaits gada laikā ir ievērojami samazinājies (par to vēl nav informācijas), īpaši vidējās saimniecībās. Kopumā gaļas ražošana Latvijā pašlaik ir nelabvēlīgā pozīcijā, salīdzinot ar citām lauksaimniecības nozarēm. Tā ir gandrīz vienīgā apakšnozare, kurā cenas pēc iestāšanās ES nav nozīmīgi kāpušas, un arī 2007. gadā, izņemot putnu gaļu, tās pat pazeminājušās.

• Olu ražošanā 2007. gadā panākts nozīmīgs apjomu (+14%) un cenas (+11%) pieaugums, tādēļ nozares attīstību šajā gadā var uzskatīt par veiksmīgu.

• Kažokādu realizācija, kas arī kļuvusi par vienu no svarīgākajām sektora apakšnozarēm, 2007. gada pirmajos 3 ceturkšņos ir samazinājusies. Realizēto preču vērtība šajā laikā veido ap 90% no pagājušā gada līmeņa.

• Lauksaimniecības produktu pārstrādes apjomi ir samazinājušies, jo mazāks ir saimniecībās uz vietas pārstrādātās putnu gaļas apjoms. Pārējo produktu pārstrādes apjomi ir visai nelieli.

• Pārējo nelauksaimniecisko blakusdarbību vērtība novērtēta orientējoši, paredzot 8% pieaugumu vērtības izteiksmē, jo cenas augušas kokmateriāliem, tūrisma u. c. pakalpojumiem un citām aktivitātēm. Galveno daļu no šīm darbībām veido meža produkcija, nozīmīgs ir arī tirdzniecības un dažādu pakalpojumu īpatsvars. Taču to apjomam paredzēts 3% samazinājums, sakarā ar saimniecību pakāpenisku specializāciju lauksaimnieciskajā ražošanā.

Subsīdijas - mazāk tieši produktiem, bet kopumā gandrīz tikpat

Kā zināms, 2007. gadā ir sākusies ES tiešo maksājumu reforma, kas paredz daļu tiešā atbalsta atdalīt no ražošanas. Šā iemesla dēļ ir samazinājies produktu subsīdiju apjoms, par attiecīgu summu samazinot arī nozares izlaides (produkcijas) un bruto pievienoto vērtību. Tomēr trūkstošā summa tiek izmaksāta jau neatkarīgi no faktiskā ražošanas līmeņa, un tādēļ tiek iekļauta tabulas rindā "pārējās ražošanas subsīdijas, nesadalītas produktu grupās". Līdz ar to pagaidām nav novērota tieša maksājumu reformas ietekme uz ienākumiem. Ietekme var izpausties netieši - ar ražošanas apjomiem.

Kopējais subsīdiju apjoms 2007. gadam pašlaik novērtēts par aptuveni 3% mazāks kā 2006. gadā (6 milj. Ls) - lai gan vairāku maksājumu apjoms ir audzis un ieviesti daži jauni maksājumi (platību maksājumi par enerģētiskajām kultūrām, atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem). Taču 2006. gadā subsīdiju kopsummu nozīmīgi palielināja valsts piešķirtā ārkārtas kompensācija par ražas zudumiem nelabvēlīgu laika apstākļu ietekmē (24,6 milj. Ls).

Produktu struktūrā dominē augkopība

Atšķirībā no līdzšinējās struktūras, kad augkopības un lopkopības produkti veidoja aptuveni līdzīgas daļas, šogad izteikti virsroku ņēmusi augkopība - tās īpatsvars kāpis par 7,5 procentpunktiem un ir jau 60% no kopējās lauksaimniecības preču vērtības bāzes cenās (2006. gadā - 52,5%). Turklāt augstās graudaugu cenas veicināja pat "līderu maiņas" - ja līdz šim vadošā lauksaimniecības nozare Latvijā nepārprotami bija piensaimniecība, tad šogad produkcijas vērtības ziņā to pārspējusi graudu audzēšana, kuras īpatsvars kāpis par 10,2 procentpunktiem un sasniedz teju 30% kopējā struktūrā. Piena īpatsvars piedzīvojis kritumu par 4,4% punktiem (taču piena vērtība mazliet augusi) un veido 21%. Nozīmīgi audzis arī rapšu īpatsvars - par 2,6%, sasniedzot gandrīz 7% īpatsvaru un kļūstot par 5. nozīmīgāko produktu (aiz graudiem, piena, lopbarības un kartupeļiem). Savukārt no struktūras ir izzudušas cukurbietes, kas vēl pērn veidoja 2,5%. Sakarā ar tik lielu graudu un rapšu kāpumu, gandrīz visu citu produktu (izņemot olu) īpatsvars ir samazinājies. Lielāks samazinājums ir cūkgaļai un lopbarības kultūrām (par 1,2% punktiem). Šīs izmaiņas veido produktu daudzuma, cenu, kā arī produktu subsīdiju izmaiņu ietekmes summa.

Kādas perspektīvas?

Kopumā šāgada sagaidāmos rezultātus lauksaimniecībā varam vērtēt pozitīvi. Īpaši, ņemot vērā, ka ienākumi sektorā nozīmīgi aug jau ceturto gadu pēc kārtas. Arī 2006. gadā ir novērots kāpums par 28%

. Četru gadu laikā vidējie lauksaimnieku ienākumi, saskaņā ar aprēķinu, auguši jau 3,5 reizes (!), kas būtiski apsteidz pieaugumu citās nozarēs. Tas ir saistīts ne tikai ar pievienošanos Eiropas vienotajam tirgum, bet arī ar izmaiņām pasaules tirgos. Kādas tās būs nākotnē, to prognozēt nav tik vienkārši. Katrā ziņā, saprātīgs saimnieks vieglprātīgi neizšķiedīs iegūtos līdzekļus, bet rūpēsies par savas saimniecības, novada, zemes attīstību kopumā. Viņš neaizrausies tikai ar īslaicīgu labuma gūšanu naudas izteiksmē, bet ņems vērā arī savu atbildību par vidi, iegūstamā produkta kvalitāti un citu nozīmīgus aspektus, kas uzreiz varbūt prasa ieguldīt, bet vēlāk var izrādīties, ka tieši tur slēpjas patiesās labklājības atslēga.

 

Armands Vēveris

AgroPols 18.12.2007

Прочитано 6924 раз
Оцените материал
(0 голосов)
meatinfo

Единственный специализированный портал мясной отрасли в Латвии и странах Балтии.
По вопросам размещения рекламы или по другим вопросам на e-mail

Сайт: www.meatinfo.lv
Авторизуйтесь, чтобы получить возможность оставлять комментарии

Каталог

Каталог оборудования RISCO

Каталог

Вакуумные шприцы-наполнители нового поколения

Новый каталог фирмы RISCO