Mon12102018

Last update09:18:21

Новости Пищевая промышленность ZM: Gaļas un zivju kūpināšanā koksni varēs izmantot arī turpmāk
Среда, 22 Января 2014 00:00

ZM: Gaļas un zivju kūpināšanā koksni varēs izmantot arī turpmāk

Автор 

Gaļas un zivju kūpināšanā koksni varēs izmantot arī turpmāk, biznesa portālu "Nozare.lv" informē Zemkopības ministrijā (ZM).

 

Koksni nebūs aizliegts lietot gaļas un zivju kūpināšanā arī pēc šī gada 1.septembra, kad beigsies trīs gadu pārejas periods, ko Eiropas Komisija (EK) noteica 2011.gadā, nosakot izmaiņas benzopirēna, benzantracēna, benzofluorantēna un krizēna normai.

"Tikai ir jāņem vērā, ka 2014.gada 1.septembrī stājas spēkā jauna benzopirēna norma (EK Regulas 835/2011) kūpinātā gaļā un kūpinātas gaļas produktos, kūpinātās zivīs un kūpinātu zivju produktos, kas neattiecas uz šprotēm, kam norma paliek iepriekšējā," skaidro ZM pārstāvis Kaspars Funts.

Viņš norāda, ka EK, izvērtējot jebkādu normu piemērošanu, ņem vērā, ka pārtiku piesārņojošo vielu maksimāli pieļaujamās koncentrācijas līmeņiem jābūt nekaitīgiem un tik zemiem, cik iespējams, pamatojoties uz labu ražošanas praksi.

Atļautā benzopirēna norma tiks samazināta no pieciem mikrogramiem uz kilogramu uz diviem mikrogramiem uz kilogramu, savukārt benzopirēna, benzantracēna, benzofluorantēna un krizēna summa no 30 mikrogramiem uz kilogramu uz 12 mikrogramiem uz kilogramu.

Pārtikas produktus, kuri tiks saražoti un laisti tirgū līdz 2014.gada 1.septembrim saskaņā ar šobrīd spēkā esošajām normām, varēs turpināt iztirgot pēc šā datuma līdz to minimālā derīguma termiņa vai izlietošanas termiņa beigām.

Šo izmaiņu mērķis ir nodrošināt patērētājiem iespēju iegādāties veselīgāku pārtiku, uzsver ZM pārstāvis Funts.

Arī EK eksperti norāda, ka minētās izmaiņas nenozīmē tradicionālo kūpināšanas metožu aizliegumu, bet nosaka zemāku "policiklisko aromātisko ogļūdeņražu pieļaujamo līmeni" kūpinājumos, aģentūru LETA informēja EK preses pārstāvis Latvijā Kaspars Kreics.

Viņš skaidro, ka minētās vielas ir vēzi izraisošas un tās rodas dažādos procesos - ne tikai kūpinot, bet arī, piemēram, žāvējot.

"Lai panāktu pēc iespējas zemu kaitīgo ogļūdeņražu līmeni, svarīgi izmantot labu kūpināšanas praksi - jālieto malka ar zemu lignīna un sveķu saturu, piemēram, nevajag lietot skujkoku malku," uzsver EK pārstāvis. Tāpat veselībai kaitīgo ogļūdeņražu saturu var samazināt, palielinot attālumu starp kūpināmo produktu un dūmu avotu, kā arī kūpināšanas laikā novēršot tauku pilēšanu no produkta dūmu avotā. Iespējami arī tehniski risinājumi, piemēram, filtrs, kas atfiltrē daļiņas, kas produktam piesaista kaitīgos ogļūdeņražus no dūmiem, viņš norāda.

Vienlaikus Kreics informē, ka EK nepieciešamības gadījumā ir gatava meklēt risinājumus, lai novērstu iespējamu jauno normu kaitējumu uzņēmējdarbībai, taču šajā gadījumā būs nepieciešami pārliecinoši pierādījumi, ka ogļūdeņražus to ražotajos produktos nav iespējams samazināt līdz noteiktajai normai. Līdzīgs izņēmuma statuss iepriekš tika piešķirts Latvijas šprotēm.

Avots: nra.lv

Прочитано 2796 раз
Оцените материал
(0 голосов)
meatinfo

Единственный специализированный портал мясной отрасли в Латвии и странах Балтии.
По вопросам размещения рекламы или по другим вопросам на e-mail

Сайт: www.meatinfo.lv
Авторизуйтесь, чтобы получить возможность оставлять комментарии

Каталог

Каталог оборудования RISCO

Каталог

Вакуумные шприцы-наполнители нового поколения

Новый каталог фирмы RISCO