Fri09212018

Last update09:18:21

Ошибка
  • JFolder::create: Could not create directory
  • JFolder::create: Could not create directory
  • JFolder::create: Could not create directory
Среда, 27 Октября 2010 00:00

Kas par desām?

Автор 
Laikrakstā "Latvijas Avīze" vēstīts par to, ka kamēr gaļas ražotājus apstākļi nespiedīs izstrādāt vienotus desu standartus, tādu arī nebūs.


Kamēr nebūs spiediena no patērētājiem, tikmēr veikalos būs nopērkamas lētas desas ar cildeniem nosaukumiem

Sastāvs: mehāniski atkaulota vistu gaļa, cūku ādu emulsija, tauki, milti un plejāde ar E vielām. Kas tas ir? Doktordesa.

Bet kā sauc desu, kas izgatavota no cūkgaļas, sojas, cūku ādu emulsijas un vēl citām piedevām? Arī doktordesa. Un desu, kuras sastāvā ir liellopu gaļa, cūkgaļa, olas un vēl šis tas? Atkal tā ir doktordesa.

Visi trīs minētie piemēri ir ņemti no veikalu plauktiem, kur plašā izvēlē nopērkamas visdažādākās desas. Visbiežāk redzamais nosaukums vārītajām desām ir jau kopš padomju laikiem zināmais – "Doktora desa". Taču, nopērkot doktordesu, patērētājam ne ražotājs, ne valsts likumi, ne ES regulas nedod nekādu garantiju, kā tās sastāvā patiešām būs, kā padomju laikos bija noteikts, vismaz 90% gaļas. Paveiksies, ja par vidēji trīsarpus latiem, kāda arī ir normālas kvalitātes doktordesas vidējā cena par kilogramu, būs nopirkts produkts ar 70% gaļas.

Nepaveiksies, ja par tādu pašu summu būs nopirkta desa, kuras sastāvdaļas, kā smejas pārtikas tehnologi, gaļas katlam tikai blakus stāvējušas. Tādējādi jāsecina, ka doktordesa ir starp tiem produktiem, ar kuru patērētājam var tikt iesmērēts gan nosacīti labs produkts, gan dažādi gaļas atkritumi, kas lēti iepirkti un tikai salipināti kopā ar mērķi labi nopelnīt.

Doktordesas var ēst droši


"Jebkuru vārīto desu ražotājs var nosaukt par doktordesu. Nav konkrēta standarta, pēc kura var noteikt – tā ir, bet šī nav doktordesa," saka Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vadītāja vietniece Ilze Plikša. Šobrīd katrs uzņēmums pats nosaka, ko un no kā produktu ražos. Aiz katra desu veida stāv ražotāja tehniskais standarts un receptūra, kas ir pieejama uzņēmuma tehnologiem un inspektoriem. PVD nav nekādu tiesību aizrādīt, ka desu, kas ražota no zemas kvalitātes putnu gaļas atgriezumiem un sojas, nedrīkst saukt par doktordesu. Jo nav nekāda pamata, konkrētāk – valdības apstiprinātu noteikumu, kuros būtu minēta doktordesas definīcija.

Vienīgais mierinājums patērētājiem – vārītās desas, tostarp doktordesas, runājot inspektoru vārdiem, tiek ražotas atbilstoši nekaitīguma prasībām. Tas ir – ēdot desas, saindēties nevar. Produkta nekaitīgumu PVD pārbauda katrā inspekcijā.

I. Plikša: "Inspekcijās mēs pārliecināmies par to, kas ir ielikts produktā, kāda ir šo izejvielu izsekojamība, no kurienes ievestas, vai tās produktā saliktas atbilstoši receptūrai. Pārbaudām, vai šiem produktiem ir veikti mikrobioloģiskie un ķīmiskie izmeklējumi, vai ir noteikti precīzi derīguma termiņi. Vai produkts atbilst uzņēmuma deklarētajām prasībām."

PVD speciāliste norāda, ka ražotnēs tiek pārbaudīta arī desās bieži lietotās sojas izcelsme, tostarp – vai tiek izmantota ģenētiski modificēta (ĢMO) soja. Uzņēmumi tomēr cenšoties izmantot ģenētiski nemodificētu soju.

Kvalitāte – aizvien zemāka


Taču patērētājs, tērējot naudu, grib zināt, ko pērk un – pats galvenais – vai nepārmaksā. Pērkot doktordesas, vismaz vecākā paaudze, kas vēl atceras laikus, kad desas vēl dalīja šķirās (doktordesa tad skaitījās kā labākā no vārītajām), tomēr cer, ka tiks nopirkta augstākās šķiras vārītā desa.

I. Plikša: "Cilvēkiem tomēr rūpīgi jāskatās marķējums, kur izejvielas norāda dilstošā secībā atkarībā no to daudzuma produktā. Ja visvairāk ir cūkgaļa, tad marķējumā pirmajai nosauktajai izejvielai jābūt cūkgaļai. Doktordesās vajadzētu būt arī liellopu gaļai, protams – arī ūdenim, jo bez tā vārītu desu saražot nevar."

Diemžēl ne vienmēr arī no marķējuma cilvēks varēs noprast, cik daudz gaļas kopā ar desu tiek nopirkts. Izrādās, ka gaļas procentuālais daudzums jānorāda tikai tām desām, kur attiecīgā izejviela ir produkta nosaukumā – tātad, ja nosaukums ir, piemēram, "Cūkgaļas desa", tad marķējumā ir jānorāda, cik daudz šīs gaļas produktā ir. Ja nosaukumā ir vārdi "doktora", "bērnu", "zemnieku", "studentu", tad gaļas daudzumus var arī nenorādīt. Tādēļ Latvijā arī ir tik daudz šādu nekonkrētu nosaukumu desu.

Pircējiem nevajadzētu dzīvot ilūzijās, ka šobrīd, pazeminoties pirktspējai un vienlaikus saasinoties ražotāju konkurencei, kurus vēl ietekmē lielveikalu prasības pēc zemas cenas produktiem, to kvalitāte saglabāsies nemainīgi augsta. I. Plikša: "Pēdējā laikā aizvien biežāk redzam, ka ražotāji maksimāli cenšas izmantot lētas sastāvdaļas, piemēram, mehāniski atkaulotu putnu gaļu. Daudz liek cūku ādu emulsiju – tā ir smalki malta cūku āda kopā ar tauku slāni. Labos produktos šīs sastāvdaļas neizmanto, tās izmanto, lai samazinātu produkta pašizmaksu. Pircējs labprāt pirktu īstu, labu desu. Bet makā naudas ir tik, cik ir, tādēļ lielāks pieprasījums ir pēc desām par 80 santīmiem. Padomājiet paši – kas šādā desā var būt, ja mēs zinām, ka kilograms gaļas maksā, mazākais, pusotru latu. Tas taču skaidrs, ka tīra gaļas desa tā noteikti nebūs!"

Vēsture jāaizmirst


"Ja ražotāji gatavotu doktordesu pēc padomju laika standartiem, tad to varētu atļauties pirkt tikai turīgi cilvēki," saka Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārtikas tehnoloģijas katedras docente Lilija Markeviča, piebilstot – pēc padomju laika standartiem ražota desa maksātu apmēram astoņus latus kilogramā. Kādēļ tik dārgi?

Tādēļ, ka doktordesa pēc padomju laika standartiem ir tīra gaļa. L. Markeviča rāda vēl 1993. gada 13. jūlijā Latvijas Valsts Lauksaimniecības ministrijas apstiprinātu instrukciju. Tajā noteikts, ka augstākā labuma doktora desas gatavošanai uz 100 kg jāņem:

25 kg atcīpslotas augstākā labuma liellopu gaļas;

70 kg atcīpslotas vidēji treknas cūkgaļas;

vistu olas vai melanžs (sasaldēta vistu olu masa) – 3 kg;

sausais pilnpiens vai vājpiens – 2 kg, kā arī garšvielas un materiāli (zarnas), vārāmais pārtikas sāls – 2380 grami, nātrija nitrīts – 5,7 grami, malts muskatrieksts vai kardamons – 30 grami.

"Jūs domājat, ka padomju laikos bija dabiskāks un labāks produkts? Tieši tad vairāk neievēroja noteikumus, tad pieeja ražošanai bija daudz sliktāka, jo nebija tik stingras kontroles. Bet desa bija deficīts. Turklāt tām klāt pievienoja tādas piedevas, kas citur pasaulē bija pat aizliegtas," saka L. Markeviča. Tagad no pārtikas drošības viedokļa desas tiekot ražotas daudz rūpīgāk, arī kvalitāte esot augstāka. Jo arī kontrole esot nesalīdzināmi bargāka.

Turklāt tādu desu kā padomju laikos nemaz vairs neesot iespējams saražot. Jo, pirmkārt, mainījusies izejvielu kvalitāte. L. Markeviča: "Kādreiz turēja speķa cūkas. Lai iegūtu 100 kg, tās audzēja no viena līdz diviem gadiem. Tagad ir gaļas šķirnes cūkas, kuras četros mēnešos sasniedz tirgus svaru. Tāpat arī audzē vistas."

Docente skaidro, ka pašlaik rūpnieciski audzētajām cūkām esot rupjākas un cietākas muskuļu šķiedras, gaļa vairs neesot tik mīksta un sulīga. Gaļas kvalitāti ietekmējot arī stress, ko ciešot dzīvnieki, atrodoties lielā fermā, saspiesti cits pie cita.

L. Markeviča: "Kādēļ desās liek klāt tik daudz E vielu? Lai neizdalītos gaļas ūdens – cūkgaļā ir 72% ūdens, liellopu gaļā pat līdz 75%. Jau sākot mehāniski gaļu apstrādāt, no tās sāk tecēt ārā ūdens. To mēs redzam veikalos, kur gaļas gabali peld ūdenī. Gaļa ir ūdeņaina, un tā tas būs, kamēr nebūs citas šķirnes cūkas."

Līdzīgi esot ar liellopu gaļu – tās liellopu šķirnes, kuras izmanto gaļas ražošanai, ir ar atšķirīgu gaļas kvalitāti nekā piena govīm un teļiem. Šķiedras esot cietākas. L. Markeviča: "Tādēļ mēs nevaram salīdzināt 30 gadus vecus standartus ar šodienas apstākļiem. Tagad tehnologiem ir jādomā, kā apstrādāt gaļu, lai tā būtu ēdama."

A/s "Rīgas miesnieks" pārtikas tehnologi docentes viedoklim piekrīt tikai daļēji, norādot, ka vēl pirms 20 gadiem uzņēmumiem problēmas sagādāja tieši lielais tauku daudzums cūku liemeņos. Pašlaik "Rīgas miesniekā" pārstrādājot no Igaunijas ievestu kvalitatīvu gaļu, par ko tehnologi saka – tās kvalitāte esot atkarīga no barības, kas cūkām dota.

Preparētas tūkstošiem reižu


Tā nu gluži nav, ka Latvijā par doktordesu kvalitāti neviens nedomā. To, ka nepieciešamas definīcijas vismaz populārāko nosaukumu desām, runā jau kopš deviņdesmitajiem gadiem. Lai sagatavotos šim darbam, desas pētītas, analizētas un preparētas simtiem reižu. To darījis gan PVD, gan pārtikas tehnologi, gan zinātnieki. Un ikreiz nonākuši pie secinājuma – desās nekā kaitīga nav un katra E vielas un cita piedeva tiek lietota pamatoti, nepārsniedzot normas.

Tā, piemēram, tūkstošiem analīžu veikts, lai noskaidrotu, vai kāds no ražotājiem pārmēru nelieto nitrīta sāli, kas ir potenciāli veselībai bīstamākā no desās lietotajām E vielām. Tas ir konservants E 250 – nātrija nitrīts kopā ar vārāmo sāli. No produktiem, kur lietots šis konservants, iesaka atturēties grūtniecēm un piesargāties bērniem. Nātrija nitrītu pievieno, lai gaļai saglabātu sārto krāsu un desa nepaliktu pelēka. L. Markeviča saka, ka nevienā no tūkstošiem pētīto paraugu norma – 0,01% nitrītsāls kopējā masā – neesot pārsniegta.

Pārbaudīts arī fosfātu saturs, ko pievieno, lai piesaistītu produktā ūdeni, bet arī tie ir bijuši normas robežās.

Vērtējot desu pamata sastāvdaļas, normas robežās vienmēr bijis olbaltumvielu daudzums. Tiesa, lai sasniegtu šo normu, ne vienmēr tiek izmantota gaļa. Tās vietā izmanto soju, kurā esošās olbaltumvielas ir līdzīgas gaļā esošajām. Olbaltumvielu līmeņa paaugstināšanai izmanto arī piena pulveri, miltus, kartupeļu cieti un olas.

Neizbēgami vienmēr jāpievieno tauki, ne mazāk kā 10% no kopējā sastāva. Bez taukiem desas būtu irdenas, sausas un negaršīgas. Latvijā ražoto tauku daudzumus desās esot samērā zems. L. Markeviča stāsta, ka Dānijā desu ražotāji kopējai masai pievienojot pat līdz 30% tauku.

Ūdens parasti ir viena no tām sastāvdaļām, kā desās ir samērā daudz. Taču ūdens daudzums, kura normas noteica padomju laikos, šobrīd vairs netiek normēts.

Ražotājs: vajag standartus


Ja ne standartus, tad desu dalījumu šķirās noteikti vajag – tā uzskata Latvijā visvairāk pirkto doktordesu ražotāja a/s "Rīgas miesnieks" galvenā tehnoloģe Anda Sproģe. Viņa netieši atzīst, ka desu ražošanā, ko reglamentē tikai valdības apstiprināti marķēšanas noteikumi un ES regulas, valda haoss. Izdabājot pircējam un noteikti – arī lielveikalu prasībām, "Rīgas miesniekā" vien ražo vairāku veidu desas ar nosaukumu "Doktora desa", kas ir krasi atšķirīgas pēc kvalitātes. Lai pircējs tās varētu atšķirt, tām pievienoti paša ražotāja izdomāti kvalitāti apzīmējoši nosaukumi.

Tā, piemēram, augstākā kvalitāte esot doktordesai "Ekstra", kuras sastāvā ir vismaz 75% gaļas, vidējās šķiras klasiskajā doktordesā gaļa ir apmēram 50%, bet lētākais doktordesu variants ir "Raina", kur sastāvā esošo gaļas daudzumu uzņēmuma tehnologi precīzi nemin.

Šis ir tikai viena uzņēmuma dalījums šķirās, kas patērētājam neko daudz neizsaka. Īpaši tādēļ, ka arī citi ražotāji vadās pēc pašizdomāta dalījuma, augstāko kvalitāti apzīmējot kā nu kurš – "ekstra", "karaliskā", "lukss". Tad vēl jārēķinās, ka par kvalitāti var liecināt arī iepakojums, kurā tās pilda.

A. Sproģe: "Manuprāt, Latvijai būtu jāseko Lietuvas piemēram, kur jau sen darbojas valsts apstiprināti noteikumi desu dalījumam šķirās. Tas, pirmkārt, ir vajadzīgs mums, ražotājiem, lai desu, kas gatavota no mehāniski atkaulotas putnu gaļas un aromatizētājiem, neviens neuzdrošinātos nosaukt par doktordesu. Protams – arī patērētājiem tad būtu vieglāk saprast, cik daudz gaļas viņi patiesībā nopērk, iegādājoties, piemēram, augstākās šķiras desu."

Ja reiz par standartu nepieciešamību iestājas ražotāji, tas nozīmē, ka tas viņiem neradītu nevajadzīgu administratīvo slogu. Desu definēšana jeb standartizēšana atvieglotu arī PVD darbu. Ilze Plikša: "Tas mūsu darbu noteikti atvieglotu. Ja mēs zinātu, kādai ir jābūt doktordesai, tad mēs arī zinātu, ko produktā pārbaudīt. Tagad mums ir jāprasa uzņēmuma standarts, pēc tam jāsalīdzina ar recepti un marķējumu."

Politiskās gribas trūkums


Runas par vajadzību izstrādāt desu kvalitātes prasības jeb standartus klīst jau kopš deviņdesmitajiem gadiem. Taču tālāk par runām un bezrezultatīvām darba grupu sanāksmēm nav tikts. Tajā pašā laikā citās pārtikas nozarēs kārtības ieviešana sokas straujāk. Tā, piemēram, Zivrūpnieku asociācija, redzot, ka tirgū nonāk nekvalitatīvas šprotes, tādējādi bojājot visu Latvijā ražoto šprotu labo tēlu, īsā laikā izstrādāja savu Rīgas šprotu standartu.

Pēc skandāliem par patērētāju maldināšanu izstrādātas un valdībā apstiprinātas kvalitātes un marķējuma prasības piena produktiem. Kvalitātes prasības ir arī dzeramajam ūdenim, sālim un pat tādam produktam kā kazeīns. Gaļas produktiem ir tikai marķēšanas prasības, kas cita starpā nosaka, ka visam tam, kas salikts desās, jābūt uzrakstītam marķējumā.

Kādēļ Latvijā katrs gaļas pārstrādātājs ar doktordesas nosaukumu drīkst ražot jebko? Zemkopības ministrija atbild – mēs esam gatavi standartus un definīcijas rakstīt kaut tūlīt, taču bez iniciatīvas no "apakšas", tas ir – no ražotājiem, to izdarīt esot tehniski neiespējami. Vajagot, lai ierosinājums to darīt nākot no Gaļas ražotāju asociācijas.

"Mēs jau 90. gados ierosinājām izstrādāt desu standartus. Tolaik šo procesu nobloķēja Ekonomikas ministrija. Pēc tam no mūsu puses iniciatīvas vairs nebija," atzīst Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas pārstāvis Jānis Bāliņš. Turklāt šī asociācija pārstāv ļoti nelielu skaitu ražotāju – biedru esot 16, bet no tiem liela daļa esot gaļas ražotāji, piemēram, cūku audzēšanas kompleksu īpašnieki.

Uz iniciatīvas trūkumu "apakšās" norāda arī Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) izpilddirektors Noris Krūzītis. Viņš piekrīt, ka gaļas izstrādājumu ražošana noteikti būtu jāieliek "kaut kādos rāmjos", taču visi līdzšinējie mēģinājumi to izdarīt cietuši fiasko. "Katram gaļas izstrādājumu ražotājam ir savs viedoklis par to, kā būtu klasificējamas desas," saka N. Krūzītis. Velkot paralēles ar zivrūpniekiem, kuriem šprotu standarta izstrādāšana bija izdzīvošanas jautājums, N. Krūzītis norāda – kamēr gaļas ražotājus apstākļi nespiedīs standartus izstrādāt, tādu arī nebūs. Un apstākļi īpaši spiedoši neesot – ja reiz cilvēki pērk lētās desas un skaļi neprotestē, tad uzņēmumiem nav pamata mainīt līdzšinējo pieeju.

Vienīgais, ko federācija lietas labā pašlaik darot, – saistībā ar valsts iepirkumiem cenšas izstrādāt specifikācijas (tos pašus kvalitātes nosacījumus) iepērkamajām pārtikas precēm. Jo neesot normāli, ka bērnudārzi, skolas, slimnīcas un citas valsts iestādes, vadoties pēc principa "zemākā cena", spiesti iepirkt arī zemākās kvalitātes maizi, desas un citus produktus.

Tātad, kamēr nebūs spiediena no patērētājiem, tikmēr veikalos būs nopērkamas lētās desas ar cildeniem nosaukumiem. Tikām paši pārtikas eksperti, kas ikdienā strādā ar desu kvalitātes pētījumiem, atzīst, ka desas neēdot. Un no uztura viedokļa vērtīgāk un finansiāli arī izdevīgāk ir nopirkt svaigu gaļu un pašiem to atbilstoši gaumei sagatavot.

***

Desu dalījums pēc kvalitātes


Vārītās desas – zemākā kategorija. Tās ir doktordesas, piena desas, cīsiņi, sardeles, kurās izmanto zemākas kvalitātes gaļas izejvielu (trimingu jeb kotlešu gaļu, mehāniski atkaulotu gaļu, daudz tauku, cūku ādu emulsiju). Pašizmaksas samazināšanai var pievienot gaļas olbaltumvielu aizstājējus un citas piedevas, piemēram, soju, olu pulveri, kartupeļu cieti utt. Šīs ir pirktākās desas, jo ir lētas un pēc garšas pieņemamas, ko nodrošina dažādās E vielas (garšas pastiprinātāji), fosfāti ūdens (sulīgumam) piesaistei.

Pusžāvētās desas – vidējā kategorija. Tās gan vāra, gan kūpina (vai otrādi). Pircējiem zināmākā – servelāde. Samērā daudz tauku, taču krietni mazāk gaļas aizstājēju.

Salami desas – šo desu gatavošanā izmanto pamatā gaļu un taukus, nogatavināšanai un spilgti sārtā toņa iegūšanai pievieno pienskābās baktērijas. Tādēļ šīs desas ir viegli skābenas un ar košu toni, kas iegūts dabiskā veidā nogatavināšanas ceļā.

Augstākā kategorija – dūmdesas. Sastāvā tikai gaļa un tauki, nepievieno nekādus gaļas aizstājējus, tādēļ šīs desas arī ir visdārgākās. Turklāt gatavošanas process ir ilgs – tās vairākas dienas iztur aukstos dūmos (18 – 22 grādi) īpašās kamerās, kur ir noteikts gaisa sastāvs, kas savukārt nodrošina gaļā esošo fermentu darbību desu dabiskai nogatavināšanai.

***

Desās ietilpstošās pārtikas piedevas


E 100 – krāsvielas. Izmanto, lai iekrāsotu bezkrāsainus produktus, ja gaļas ir maz, vairāk ir soja un milti, kam nav sārtā toņa.

E 200 – konservanti. Izmanto derīguma termiņa pagarināšanai, no tiem 201, 202, 203 aizkavē pelēšanu; 211 – vārāmais sāls; 212 – kālija skābes; 213 – kalcija skābes. Astmas slimniekiem jāizvairās no produktiem, kuros ir E 236 – skudrskābe; un E 280 – propionskābe.

E 300 – antioksidanti. Aizsargā produktus pret skābekļa iedarbību: kavē skābšanu, neļauj sarūgt.

E 400 – stabilizatori. Saglabā produktu konsistenci. E 470, E 472, E 475 var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēka organismu.

E 500 – emulgatori. Tie ir biezinātāji, želejvielas, kas satur desu gatavošanā izmantotās sastāvdaļas. Šajā grupā nav īpaši kaitīgu vielu.

E 600 – garšas un aromāta pastiprinātāji. Pārstrādājot produktus, to dabiskais aromāts samazinās, tāpēc tiek pievienoti skābinātāji, saldinātāji un garšas pastiprinātāji, kuri pastiprina citu vielu garšu.

***

Eksperiments: "Latvijas Avīzes" darbinieku novērtējums lielveikalā pirktajām doktordesām


Mēs nepretendējam uz profesionālu novērtējumu, kur detaļās būtu izvērtētas izskata, garšas, smaržas un konsistences nianses. Taču mēs kā ikviens Latvijas iedzīvotājs ikdienā pērkam pārtiku, tostarp desas, tādēļ varam sevi uzskatīt par ikdienišķiem patērētājiem, kas par godīgu samaksu vēlas saņemt kvalitatīvu un, galvenais, garšīgu produktu.

Degustācijai izvēlējāmies to doktordesu veidus, kas lielveikala plauktā bija izvietoti redzamākajās vietās, tātad desas, kas mums kā patērētājiem visuzkrītošāk tiek piedāvātas. Katru desas veidu degustējām divas reizes. Vispirms vērtējumu devām, zinot, kāda ražotāja prece tiek degustēta. Otrā reize – tā sauktais aklais vērtējums, kad degustētāji vērtēja desas, nezinot ražotājus. Atsevišķi izvērtējām preces marķējumā norādīto informāciju, pieņemot, ka mēs kā patērētāji doktordesas sastāvā gribam redzēt cūkgaļu un liellopu gaļu, pēc iespējas mazāk soju un dažādas E vielas. Tajā nav vēlama, piemēram, mehāniski atkaulota putnu gaļa. Izvērtējumā esam atzīmējuši tās doktordesas, kuras pērkot, mūsuprāt, netiks pārmaksāts un produkts neatstās vilšanās sajūtu. Vērtēšanā piedalījās pieci ekonomikas nodaļas un ielikuma "Ģimene. Veselība" žurnālisti.

Ražotājs; Cena ražotāja iepakojumam (cena kg); Kalorijas; Marķējuma vērtējums; Izskats; Aromāts; Garša; Aklais vērtējums; Secinājums

BLC 400 g Ls 1,54(3,85) 257 kcal Sastāvs labs, ir cūkgaļa, liellopu gaļa, soja, olu pulveris. Iepakojumā ūdens, krāsa pelēkrozā. Visiem šķiet nedabisks. Kopējais vērtējums – taukaina, pirmais, ko sagaršo, – dedzinātu cūku ādas.Tā arī paliek starp viszemāk novērtētajām. Cena, šķiet, īsti neatbilst tam, ko patērētājs vēlas saņemt par to pretī.

MARNO 400 g Ls 2,49 (4,98) Nav norādīts Ir cūkgaļa, liellopu gaļa un pārējās sastāvdaļas, kas piedien doktordesai. Pelēkrozā, pelēcīgā nokrāsa šķiet dabiska. Neitrāls, patīkams. Viena no tām desām, kur gribas apēst vēl vienu gabaliņu, varbūt par daudz piparu, kopumā – patīkama garša.Tiek atzīta par labāko. Kaut cena ir samērā augsta, tā šķiet atbilstoša kvalitātei.

Talsu gaļas kombināts 450 g Ls 1,46 (3,31) Nav norādīts Ārkārtīgi daudz E vielu, turklāt papildus cūkgaļai ir arī mehāniski atkaulota vistu gaļa. Ūdeņaina, gaisa burbuļi, acīm saskatāmi graudiņi, kas varētu būt paliekas no atkaulotās vistu gaļas. Kopumā labs, daži iebilst, ka nepatīk. Nav patīkama, ēdot pārvēršas par putru, nav atpazīstama gaļas garša. Izpelnās kritiku kā viena no tām, kuru nepirktu. Cena atbilstoša vidusmēra doktordesas cenai, taču var palikt vilšanās sajūta.

Rēzeknes gaļas kombināts 450 gLs 1,34(2,98) 189 kcal Ir cūkgaļa, nav liellopu gaļas, pārējais – atbilstoši vidusmēram. Izskats – nedabīgi spilgti rozā krāsa, daži saka – labāk rozā nekā pelēka. Neitrāls, patīkams. Domas dalās, jo dažiem patīk stingrā konsistence un jūtamā gaļas garša, ir sabalansēta. Atsauksmes vairs nav tik pozitīvas, dažiem šķiet, ka pārāk daudz jūtams ūdens, spilgtāk tiek sajusts sāls un cukurs. Šī ir desa, par kuru viedoklis dalās. Cena noteikti atbilst kvalitātei, vilšanās nebūs.

Rīgas miesnieks 400 g Ls 0,99 (2,47) 200 kcal Papildus liellopu un cūkgaļai sastāvā ir mehāniski atdalīta vistu gaļa, pavisam nedaudz – līdz šim citās desās nemanīta sastāvdaļa – zirņu milti. Viens no retajiem ražotājiem, kas norāda gaļas daudzumu procentos (cūkgaļa – 26%). Pelēka, viedoklis, ka līdzinās grīdas krāsai. Patīkams, dažiem šķiet, ka sajūtams aknu desas aromāts. Ēdot ātri izjūk, nav stingras konsistences, mutē paliek taukaina sajūta, izteikti jūt garšvielu klātbūtni, iebildumi pret graudainumu, ko rada mehāniski atkaulota vistas gaļa. Izteikti aizrādījumu par lielo sāls daudzumu, vairāk atgādinot aknu desu. Kaut cena ir laba, tomēr sagaidāma vilšanās garšas dēļ.

Lido 440 g Ls 1,99 (4,52) 251 kcal Norādīts, ka sastāvā ir augstākās kvalitātes liellopu un cūku gaļa, arī pārējās sastāvdaļas tuvu padomju laiku standartiem, kaut nav norādīts gaļas daudzums, toties ir norādīts mitrums – 72 – 78%. Kopumā labs, taču iebildumus raisa fakts, ka, pārgriežot desas stieni, parādās ūdens. Nav īpaši izteikts, dažiem šķiet, ka jūtama jēlas gaļas smarža. Izteikti jūt ūdens klātbūtni, dažiem šķiet bezgaršīga, ar jēlas gaļas piegaršu, citiem šķiet, ka garša ir laba, bet ne izcila. Kopumā izpelnās apzīmējumu "diezgan ciešama". Par šādu cenu gribētos pirkt preci, kurā ir mazāk redzams un jūtams ūdens.

Noo Lihatoostus, kūpināta doktordesa, šķēlēs 170 gLs 0,99 (5,82) 208 kcal Ražotājs norāda gaļas daudzumu – 59%, nav liellopu gaļas, kopumā – nekā ļoti aizdomīga. Pieņemams, desā salīdzinoši daudz gaisa burbulīšu. Patīkams, kūpinājuma aromāts nav izteikti jūtams. Jūtama gaļas klātbūtne, patīkama, kaut šķiet par daudz sāls. Tiek atzīta par garšīgu, kaut sāls un mitrums varēja būt mazāk. Garša neliks vilties, taču cena šķiet pārāk augsta.

Rīgas miesnieks, doktordesa klasiskā, šķēlēs 190 g Ls 0,70(3,68) 231 kcal Cūkgaļa 35%, liellopu gaļa 14%, arī pārējās sastāvdaļas iebildumus neraisa.Krāsa pelēkrozā, neizsauc iebildumus.Patīkams. Kopīgais vērtējums, ka pieņemama, taču ir iebildes, ka garša ir pārāk neitrāla un nepaliek atmiņā. Tiek atzīts, ka šī doktordesa nepelna nekādus īpašus aizrādījums, ir ikdienā lietojama. Cena un kvalitāte ir atbilstoša, produkts neliks vilties.

Iveta Tomsone
Latvijas Avīze (LA)

{jcomments on}

Прочитано 17715 раз
Оцените материал
(0 голосов)
meatinfo

Единственный специализированный портал мясной отрасли в Латвии и странах Балтии.
По вопросам размещения рекламы или по другим вопросам на e-mail

Сайт: www.meatinfo.lv Эл. почта Этот e-mail адрес защищен от спам-ботов, для его просмотра у Вас должен быть включен Javascript
Авторизуйтесь, чтобы получить возможность оставлять комментарии

Каталог

Каталог оборудования RISCO

Каталог

Вакуумные шприцы-наполнители нового поколения

Новый каталог фирмы RISCO