Vairāk nekā pusi no ražošanas izmaksām veido barība, kura savukārt 60-75% sastāv no graudiem. Otru lielāko izmaksu grupu veido elektrība, kuras cena arī pastāvīgi pieaug. Ko darīt, lai pašreizējā situācijā, kad vērojams izmaksu sadārdzinājums abās iepriekš minētajās grupās, gan ražotājs, gan patērētājs būtu apmierināti? Vai ražotāju ieteikumi situācijas stabilizēšanai iztur kritiku?
1. ieteikums - dotācijas
Pirmkārt, ja ražotājs vēlētos saņemt dotācijas graudu iepirkumiem, tad jāsaprot, ka jebkura valsts dotācija ir iejaukšanās dabiskajos tirgus procesos un izjauc līdzsvaru. Tirgus pats sevi regulē, un liela iejaukšanās var radīt citas problēmas. Varētu runāt par īslaicīgu atbalstu nozarei, kamēr tā pielāgojas jaunajiem apstākļiem, jo straujo graudu cenu kāpumu neviens nebija paredzējis un tas netika ierēķināts, piemēram, ņemot kredītus bankā.
2. ieteikums - PVN likmju samazināšana
Otrkārt, PVN likmes samazināšana pārtikas produktiem tikai īslaicīgi dotu labumu ražotājiem un patērētājiem. Ilglaicīgā periodā šāds solis nav risinājums. Jebkurā gadījumā patērētāju ieguvums nebūtu tik liels kā procentu samazinājums. Mēs nevaram cerēt, ka, ja procentu likme pārtikas produktiem samazinātos līdz 5% vai 9%, tad arī cena samazinātos attiecīgi par 13% vai 9%.
Patēriņa tendences nākotnē
Ja ražotājiem neizdosies samazināt ražošanas izmaksas, tas novedīs pie jauna cenu kāpuma. Vai pircēju ienākumu pieaugums būs adekvāts izmaksu pieaugumam? Ja nē, vai tās ietekmēs vietējos putnu gaļas ražošanas nozares pārstāvjus?
Jau šobrīd ir vērojama tendence, ka patērētāji pārdomā, ko likt savā pārtikas grozā. Cena ir viens no svarīgākajiem faktoriem izvēles noteikšanā. Cilvēki centīsies izvēlēties lētākus pārtikas produktus. Ražotājam jāmēģina pielāgoties jaunajai situācijai un diferencēt savu ražojumu cenu, tādā veidā nesamazinot jau esošo produktu kvalitāti un cenu, bet piedāvājot tirgū jaunus un lētākus produktus.
Putnu gaļas patēriņu ļoti ietekmē ar nozari un pat ar cenu nesaistīti faktori. Piemēram, mode (veģetārisms), slimību uzliesmojumi citās dzīvnieku grupās (cūku mēris, „trako govju” slimība, putnu gripa). Tomēr par labu Latvijas ražotājiem runā SKDS veiktais pētījums, kurā secināja, ka ¾ Latvijas iedzīvotāju ir svarīgi, lai produkts būtu ražots/audzēts Latvijā. Visā pasaulē cilvēki grib iegādāties vietējo produkciju. Kvalitatīvai, Latvijā ražotai putnu gaļai pieprasījums būs. Novēlu mūsu ražotājiem izglītotu un pirktspējīgu patērētāju! Tieši tādēļ nākotnē jāpievērš uzmanība patērētāju izglītošanai par veselīgu uzturu un tā nozīmi.
Autors: Ingūna Gulbe
