Sat07202019

Last update09:18:21 pm

Monday, 12 December 2011 00:00

Gaļas cena no plauktiem izspiež vietējo preci


Written by 

Latvijas gaļas ražotāji, pielāgojoties tirgus situācijai, patlaban vairāk orientējas uz eksportu, vietējos plauktus atstājot citās valstīs ražotajiem produktiem.


Cūkas glābjas Krievijā

Brīvā tirgus likumi un nevienādie ES atbalsta maksājumi patlaban vissāpīgāk skāruši cūkkopības nozari, kur daudzi saimnieki pārdomā iespēju pārtraukt uzņēmējdarbību, norāda Latvijas Cūku audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Dzintars Veide.

Proti, Latvijā nav daudz lielo cūku kompleksu, kas par izdevīgām cenām varētu pirkt dārgo lopbarību un tuvu pašizmaksai (pat zem tās) cūkas pārdot gaļas pārstrādes uzņēmumiem. Turklāt gaļas pārstrādātāji lētāku gaļu var nopirkt citās valstīs.

D. Veide situāciju nozarē raksturo ar skaitļiem – pērn 1. jūlijā pirms graudu cenas celšanās valstī bija aptuveni 33 000 vaislas sivēnmāšu, patlaban to palicis aptuveni 26 000. Daudzus cūku audzētājus glābj dzīvo cūku eksports uz Krieviju, kas šajā gadā, visticamāk, sasniegs rekordu – 100 000 cūku (pērn 85 000 cūku). Asociācijas vadītājs arī piebilst, ka pieci cūku kompleksi gatavojas mainīt īpašnieku.

 

Vairāk ēdam 
ievesto cūkgaļu

Centrālās statistikas pārvaldes informācija rāda, ka Latvijas iedzīvotāji pērn cūkgaļu ēda krietni vairāk nekā gadu iepriekš. Viens mājsaimniecības loceklis pērn apēda 22 kg cūkgaļas, tostarp pilsētnieks 18,3, bet laukos dzīvojošais cilvēks – 29,8 kg cūkgaļas (šeit un turpmāk nav iekļauts patēriņš sabiedriskajā ēdināšanā).

Pirms gada kopējais cūkgaļas patēriņa rādītājs bija par četriem kilogramiem mazāks, tostarp pilsētā par diviem, bet laukos – par astoņiem kilogramiem mazāks. Iespējams, pērn cilvēki laukos vairāk nekā iepriekš audzēja cūkas pašu patēriņam.

 

Lielveikalos 
pieprasa vistas gaļu

Abu lielāko veikalu tīklu – "Rimi" un "Maxima" – pārstāvji teic, ka šajā gadā salīdzinājumā ar 2010. gadu ir pieaudzis svaigās gaļas pārdošanas daudzums. Cik daudz veikalos ir Latvijā ražotās gaļas?

Dace Valnere, "Rimi" sabiedrisko attiecību speciāliste: "Vislielākais Latvijā ražotās produkcijas īpatsvars ir svaigās vistas gaļas kategorijā, kas pārsniedz 95 procentus. Līdzvērtīgs sadalījums ir novērojams liellopu gaļas kategorijā, taču cūkgaļu galvenokārt piegādā ražotāji ārpus Latvijas – diemžēl mūsu vietējo ražotāju piedāvātie daudzumi nespēj apmierināt klientu pieprasījumu."

"Maxima Latvija" preses sekretārs Ivars Andiņš: "Liellopu gaļas pārdošanas īpatsvars (aplūkota putnu gaļa, liellopu gaļa un cūkgaļa) šā gada 11 mēnešos salīdzinājumā ar 2010. gada pirmajiem 11 mēnešiem samazinājās no 5,8 līdz 5%, bet putnu gaļas pārdošana kāpa par 21%. Tātad putnu gaļas īpatsvars kopējā gaļas pārdošanā palielinājies no 64,2 līdz 65,6%. Tikmēr cūkgaļas īpatsvars sarucis no 30 līdz 29,4%."

I. Andiņš norāda – liellopu gaļu vairāk pirks tad, kad pieaugs cilvēku labklājība. "Aptuveni 99% liellopu gaļas veikalu tīkls iepērk Latvijā. Liellopu gaļu nepērk cenas dēļ, piemēram, patlaban kilograms liellopu šķiņķa veikalā maksā 4,49 latus, bet vistas – gandrīz divreiz lētāk," teic I. Andiņš.

CSP informācija rāda – pērn viens mājsaimniecības loceklis mēnesī gaļas pirkšanai tērēja Ls 12,08. Gadu agrāk – Ls 12,56. CSP datu bāzēs varam redzēt, ka pērn viens mājsaimniecības loceklis gadā apēda 66,71 kg gaļas un gaļas produktu. Gadu agrāk – 63,51 kg gaļas un gaļas produktu.

 

Ražošana – 
stabila, cūku mazāk

Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Rigonda Lerhe šogad Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas sanāksmē norādīja – Latvijā gaļas ražošanas līmenis ir diezgan stabils. Gada laikā ražo vidēji 80 000 tonnu visu veidu gaļas. Tomēr svarīgi, ka, piemēram, svaigas, atdzesētas cūkgaļas eksports pērn bija Ls 2,1 milj., bet imports bija Ls 35,6 milj. vērtībā.

"Patēriņš visus gadus nemainīgi Latvijā ir lielāks, nekā spējam saražot. Cūku skaits Latvijā ir samazinājies kopš 2007. gada, tomēr pēdējos divos gados tas ir stabils, vienlaikus samazinoties ganāmpulku skaitam. Tiesa, tas nav slikti, tikai norāda uz to, ka Latvijas ražotāji koncentrējas," teic ZM pārstāve.

Viņa arī uzsver – Latvijā joprojām visvairāk ir saimniecību ar maziem ganāmpulkiem. Proti, saimniecības ar vienu līdz četrām cūkām veido 89% no visām, bet saimniecības ar vienu līdz pieciem liellopiem ir 73% no visām saimniecībām. Cūkkopībā lielākās saimniecības tirgum piegādā 90%, bet lielākās liellopu audzētavas – 50% no visas piegādātās gaļas. "Latvijā ražošana ir ļoti koncentrēta – ir spēcīgi industriālie ražotāji un mazie ražotāji, kas vairāk ražo pašpatēriņam," paskaidroja ZM valsts sekretāres vietniece.

Gaļas imports Latvijā ir stabils, tomēr nedaudz ir pieaudzis arī eksports.

"Svaigas vai atdzesētas cūkgaļas eksports kopš 2005. gada ir pieaudzis – pērn izvesti aptuveni 38 tūkstoši tonnu. Tas nav daudz, bet tendence ir ļoti pozitīva," uzsvēra Lerhe un piebilda, ka pēdējos gados ļoti būtiski ir pieaudzis dzīvo cūku eksports uz trešajām un ES valstīm. Savukārt dzīvo cūku importā dominē Polija un Lietuva. {xtypo_quote}

Cenas kāps arī veikalos

Kā uzsver R. Lerhe, patlaban ES vidējās gaļas iepirkuma cenas gan cūku, gan liellopu liemeņiem ir izteikti augstas. Turklāt pēdējos mēnešos cenas nepārtraukti kāpa, pateicoties labvēlīgai pieprasījuma attīstībai jo īpaši eksporta tirgos – cūkgaļas eksports šā gada 9 mēnešos pieaudzis par 22%, bet liellopu gaļas eksports pat par 68% salīdzinājumā ar to pašu laika posmu pērn.

Eiropas Komisijas (EK) dati liecina, ka būtiski cenu satricinājumi līdz gada beigām nav gaidāmi, varētu būt runa par cenas sezonālu pazemināšanos pēdējās nedēļās, ņemot vērā gaļas ražošanas sezonālu pieaugumu šajā laikposmā.

 

Kādas ir nākotnes prognozes?

EK prognozē, ka liellopu gaļas iepirkuma cenas 2012. gadā varētu pieaugt vēl par 1,3 – 1,7%, informācija par nākotnes darījumiem Čikāgas biržā liecina, ka 2012. gada pirmajos piecos mēnešos cenas gan cūkgaļai, gan liellopu gaļai saglabāsies augstā līmenī, tādējādi kopumā tirgus prognozes vērtējamas kā labvēlīgas.

 

Cenu celšanās 
iedzen bankrotā

Augstākas gaļas iepirkuma cenas liek celt arī gaļas un tās produktu cenas veikalos, tomēr zemās pirktspējas dēļ tas nav iespējams. Par situācijas nopietnību liecina šajā gadā vairākiem Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumiem piešķirtais tiesiskās aizsardzības statuss vai arī maksātnespēja. Tādi ir zināmie gaļas produktu ražotāji "Putnu fabrika "Ķekava"", "BLC" un "MVA". "Latvijas Avīzē" agrāk stāstījām par SIA "Triāls" bankrotu.

A/s "Rīgas miesnieks" valdes priekšsēdētājs Juhans Mats teic, ka viņa vadītajam uzņēmumam esot vieglāk vairāku iemeslu dēļ – būdams viens no Zviedrijas "HCScan" grupas 53 uzņēmumiem un tirgus līderiem Baltijas valstīs, tas var iegūt lētākas izejvielas un ietaupīt citās pozīcijās, tostarp no specializācijas. "Mums ir divas rūpnīcas Polijā, kur bekons ir krietni lētāks," piebilst uzņēmējs. Tomēr patlaban rezerves esot izsmeltas, tāpēc nākamajā gadā gaļas produkti būšot par aptuveni 5 – 7% dārgāki nekā šogad.

{xtypo_quote}"Rīgas miesnieka" pārdošanas un loģistikas direktors Andrejs Trasko teic, ka gaļas pārstrādes uzņēmumiem aizvien piedāvā nezināmas izcelsmes gaļu, tostarp no bijušās PSRS armijas rezervēm. "Mums ir kvalitātes nosacījumi, no kuriem nekad neatkāpsimies, tostarp arī tad, ja naudas ziņā zaudēsim," piebilst A. Trasko.

Desām joprojām 
nav standartu

Nevienu pircēju cenas kāpums neiepriecina, turklāt nereti dzirdams, ka gaļas pārstrādes uzņēmumi desās pilda subproduktus, augu valsts olbaltumvielas, soju un citus produktus. Cik kvalitatīvs ir produkts, un vai iespējams pārbaudīt uz tā etiķetes norādītās sastāvdaļas?

ES likumi neparedz standartu izveidi gaļas produktu ražošanā. J. Mats teic, ka kvalitātes rādītāji un uz etiķetes norādītais sastāvdaļu daudzums ir katra uzņēmuma paša ziņā.

Arī ZM Veterinārā un pārtikas departamenta pārtikas drošuma un higiēnas nodaļas speciāliste Daina Krastiņa norāda – standarti nav obligāti piemērojami, tie ir brīvprātīgi. "Lai izveidotu obligāti piemērojamus noteikumus attiecībā uz prasībām par gaļas produktu vai desu sastāvu, šādam ierosinājumam ir jānāk no pašu ražotāju (vairākuma) vai asociācijas puses.

Jau pērn septembrī Zemkopības ministrija ierosināja Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijai veikt aptauju starp gaļas pārstrādātāju uzņēmumiem par šādu noteikumu nepieciešamību. Apstiprinoša atbilde netika saņemta. Līdz ar to šādi noteikumi pagaidām nav izveidoti."

Tātad gaļas pārstrādātāji paši nav ieinteresēti kvalitatīvu produktu ražošanā. J. Mats to noliedz, argumentējot, ka viņa vadītais uzņēmums asociācijā nav iestājies. Neatbildēts paliek jautājums, kas notiktu standartu izveides gadījumā – vai cilvēki izvēlēsies kvalitatīvākus un dārgākus vietējos gaļas produktus vai arī lētākus no citām valstīm ievestos.

 

Latvijā nepērk sapakotu gaļu

Latvijas gaļas pārstrādes nozare vien daļēji attīstās pa to ceļu, kur dodas uzņēmēji Rietumeiropā. Kā norāda J. Mats – kopējā tendence ir izmaksu samazināšana un to priekšrocību izmantošana, ko dod darbošanās lielā uzņēmumu grupā. Tomēr Latvijas cilvēki nav gatavi daudz maksāt par gaļas produktiem, kuriem pārstrādes uzņēmumā ir pievienota vērtība, tostarp par marinētiem, sagrieztiem, iepakotiem, termiski apstrādātiem un cita veida produktiem.

ES gaļas pārstrādātāji cenšas samazināt produktos sāls daudzumu un E piedevas, tostarp garšas un smaržas pastiprinātāju E621. Man līdz šim Latvijas veikalos ir izdevies atrast vien atsevišķus šādus produktus. Rietumeiropā arī pāriet uz videi draudzīgu iepakojumu, tomēr Latvijas uzņēmēji dižķibeles dēļ rīcību šajā virzienā nevarēja atļauties.

Gaļas un gaļas produktu patēriņš uz vienu mājsaimniecības locekli gadā (kg) 2009. g. 2010. g.
Liellopu gaļa 2,04 2,2
Teļa gaļa 0,22 0,24
Cūkgaļa 17,99 22,0
Aitas, kazas gaļa 0,17 0,23
Mājputnu gaļa 10,42 11,55
Desu produkti, kūpinājumi 23,05 22,05
Gaļas konservi 0,41 0,24
Gatavi gaļas izstrādājumi 5,34 4,83
Medījuma gaļa 0,87 0,7
Citi dzīvnieki 0,08 0,1
Kaušanas blakusprodukti 2,92 3,11
Kopā 63,51 66,71

 

Avots: LA.lv

Read 8365 times
Rate this item
(2 votes)
meatinfo

Единственный специализированный портал мясной отрасли в Латвии и странах Балтии.
По вопросам размещения рекламы или по другим вопросам на e-mail

Website: www.meatinfo.lv Email This e-mail address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it
Login to post comments

Каталог

Каталог оборудования RISCO

Каталог

Вакуумные шприцы-наполнители нового поколения

Новый каталог фирмы RISCO